Eiropas laikrakstu uzmanības centrā rumāņu emigranti

Eiropas avīzes šonedēļ ir turpinājušas satraukties par lielo austrumeiropiešu migrāciju uz Eiropas Rietumiem. Neiztika arī bez Grieķijas krīzes. Savukārt, viena no Vācijas avīzēm pieminēja kādu interesantu statistiku. Proti krīzes laikā eiropiešu parādi lielākajā Eiropas daļā ir sarukuši.

Daudzi rietumeiropieši pēdējos gados, neapšaubāmi, ir pamanījuši, ka viņu apkaimē dzīvo vairāk un vairāk rumāņu. Tomēr tas, ka citās ES valstīs, t.i., ārpus Rumānijas, pašreiz dzīvo vairāk nekā divi miljoni rumāņu, daudziem šķiet satraucošs fakts.

Vairums rumāņu dodas strādāt uz Itāliju. Tur pašreiz dzīvo aptuveni 900 000. Otra populārākā zeme ir Spānija, kur šobrīd atrodas ap 800 000 rumāņu. Šāda izvēle nav nejauša. Rumāņu valoda ir krietni tuvāka spāņu un itāļu valodai, nekā, piemērām, vācu valodai. Tādēļ iebraucējiem šajās zemēs ir vieglāk adaptēties.

Runājot par Vāciju ir jāpiemin kāda interesanta statistika, ko šonedēļ publicēja laikraksts „Suddeutsche Zeitung”. Proti, Francijas bankas „Crédit Agricole” dati liecina, ka krīzes laikā eiropiešu parādu apjoms lielākajā Eiropas daļā ir sarucis. Turklāt kredītsaistību apjoms ir sarucis valstīs, kur klājas visgrūtāk - Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Savukārt Vācijā, kur viss iet salīdzinoši labi, kredītu apjoms ir nedaudz pieaudzis pēdējo piecu gadu laikā.

Grieķijā turpinās strukturālās reformas, ko pieprasa starptautiskie aizdevēji. Valdība ir paziņojusi, ka tuvākajā laikā tā plāno atlaist aptuveni 14 tūkstošus ierēdņu, kuri strādā dažādās valsts iestādēs. Visvairāk pārmaiņas skars veselības un izglītības ministrijas darbiniekus. Oficiāli šie pasākumi gan netiek dēvēti par atlaišanu, bet par „mobilitātes shēmu”.

Savukārt portugāļu mediji ziņo, ka ne tikai „Google” un „Facebook” ir snieguši informāciju par to lietotājiem un viņu saraksti. Ar šādu praksi ir nodarbojies arī „Microsoft”, sniedzot datus portugāļu policijai un prokuratūrai. Tā saucamā lietotāju izspiegošana vēl nesen tika apspriesta arī Eiropas Parlamentā.

Un noslēgumā vēl nedaudz par optimismu: izrādās, ka poļi ir visoptimistiskāk noskaņoti par savu nākotni, salīdzinājumā ar viņu kaimiņiem. Vairāk nekā 40% poļu raksturo savu ekonomisko situāciju kā labu. Ar 23% apmierināto tiem seko čehi. Bet trešajā vietā ir ungāri, kur tikai 13% ir apmierināti ar savu ekonomisko situāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti