Eiropas laikrakstos - starpvalstu strīdi

Strīds starp Spāniju un Lielbritāniju par Gibraltāru - nelielu teritoriju pašos Spānijas dienvidos, kas pieder Lielbritānijai, ilgst jau sen. Piemēram, kad karaliene Elizabete svinēja dimanta jubileju, kāds no karaļnama pārstāvjiem apmeklēja visas Lielbritānijas aizjūras teritorijas, tostarp arī Gibraltāru. Tas tik ļoti saniknoja Spānijas valdību, kas šo teritoriju uzskata par savu, ka valdība lika Spānijas karaļa sievai nepiedalīties Elizabetes dimanta jubilejas svinībās, lai gan Spānijas karaliene uz Londonu plānoja doties kā privātpersona, nevis oficiālajā vizītē.

Tomēr nesenais strīds par to, vai spāņu zvejnieki drīkst zvejot Gibraltāra ūdeņos, lika Spānijai uzsākt pastiprinātas pārbaudes uz sauszemes robežas starp abām valstīm. Tā rezultātā daudzi braucēja pavadīja garas stundas svelmē, gaidot automašīnu rindās uz robežas. Tagad Spānijas ārlietu ministrs paziņoja, ka viņi plāno iet vēl tālāk. Tiek plānots slēgt Spānijas gaisa telpu Gibraltāra lidmašīnām, kā arī ieviest 50 eiro nodevu par Spānijas autoceļu izmantošanu. Britu premjers sacīja, ka ir nopietni satraukts par šo situāciju. Abas valstis arī vērsās ar sūdzībām Eiropas Komisijā, kas nosūtīja savus novērotājus uz Gibraltāra un Spānijas robežas.

Strīds ir izcēlies arī starp Franciju un Vāciju. Francija aizliedza tirgot vairākas "Mercedes" markas automašīnas, atsaucoties uz to, ka šie modeļi neatbilst jaunām Eiropas Savienības vides prasībām. Francija uzskata, ka "Mercedes" automobiļos būtu jāizmanto tādas gaisa kondicionēšanas sistēmas, kas būtu draudzīgākas videi. Fakts, ka Francija ir vienīgā valsts, kas ir atteikusi jauno modeļu reģistrāciju, izraisa arī aizdomas, ka tas varētu būt saistīts ar protekcionismu. Un, iespējams, ka tā ir sakritība, bet Francijas lēmums tika paziņots īsi pēc tam, kad Vācija bloķēja sarunas par to, cik ļoti būtu jāsamazina automašīnu CO2 izmešus līdz 2020. gadam.

Savukārt vienā no Nīderlandes universitātēm drīz būtiski pieaugs sieviešu zinātnieču skaits. Universitāte ir saņēmusi vairāku miljonu grantu no Eiropas Komisijas, lai varētu aicināt darbā jaunas zinātnieces. Nav noslēpums, zinātnē sieviešu īpatsvars ar profesora grādu joprojām ir zemāks nekā vīriešu. Tādēļ jaunajām zinātniecēm Eiropā ir paredzētas vairākas atbalsta programmas.

Šonedēļ Eiropas Komisija publicēja arī datus par mobilo sakaru cenu atšķirībām starp dažādām dalībvalstīm. Izrādās, ka Lietuvā ir viszemākās mobilo sakaru cenas, proti, nepilni divi eiro centi par sarunu minūti. Savukārt Nīderlandē cenas ir visaugstākās - vidēji gandrīz 15 centi par minūti. Vidējā mobilo sakaru minūtes cena Eiropā ir deviņi centi.

Eiropas Komisija norāda, ka tik milzīgas cenu atšķirības nav iespējams izskaidrot ar kvalitātes atšķirībām, elektrības cenām vai darbaspēka izmaksām. Pēc komisāres Neli Krusas domām, telekomunikācijas tirgu apvienošana Eiropā ļautu samazināt mobilo pakalpojumu cenas. Jo ar tik milzīgām cenu atšķirībām nav iespējams teikt, ka Eiropas Savienībā patiešām būtu vienots tirgus.