Tuvojoties brīdim, kad šīs vasaras sākumā ievēlētajam Eiropas Parlamentam būs jālemj par jaunās Eiropas Komisijas apstiprināšanu, uzvirmojuši pārmetumi par nepietiekamu sieviešu īpatsvaru jaunajā komisijā. Eiroparlamentārieši jau iepriekš bija norādījuši, ka, atbilstoši sieviešu īpatsvaram Eiroparlamentā, arī Eiropas Komisijā būtu jābūt vismaz deviņām komisārēm. Tagad viņi pauž sašutumu, ka dalībvalstis, lemjot par komisāra amata kandidātiem, jau atkal devušas priekšroku vīriešiem. Uz dzimumu līdztiesības principa ievērošanu jaunajā Eiropas Komisijas sastāvā īpaši uzstāj Eiropas Parlamenta sociāldemokrāti. Parlamenta otro lielāko politisko grupu pārstāvošais deputāts Brando Benifejs no Itālijas uzsver:
”Tas ir princips, ko mēs nevaram noliegt - sieviešu-komisāru skaitam ir jābūt godīgam, kas nozīmē, ka uzklausīšanā mēs varam brīvi diskutēt, vai kandidāti ir pieņemami vai ne. Bet nav pieņemami, ka valdības nominē tikai vīriešus. Es domāju, mēs iestāsimies par šo principu, varbūt citi ies uz kompromisiem, bet mēs - ne.”
Tas, ka sieviešu īpatsvars jaunajā Eiropas Komisijā varētu būt pat mazāks nekā aizejošajā, var radīt problēmas ar jaunās komisijas apstiprināšanu. Uz to norādījuši gan Eiropas Parlamenta sociāldemokrāti, gan liberāļi un ”zaļie”.
”Nav skaidrs, vai Eiropas Parlaments vispār apstiprinās šos komisārus, ņemot vērā to, ka viņi jau ir nedaudz draudējuši, ka dzimumu līdztiesības princips nav realizēts. Bet, man liekas, ka šis ir tāds daudzos līmeņos sarežģīts jautājums, pirmkārt tādēļ, ka viena lieta ir, ko pasaka Eiropas Parlaments, bet cita - ko katra atsevišķā valsts izdara no savas puses,” - tā sarunā ar Latvijas Radio norāda dzimumu līdztiesības eksperte Linda Curika. Viņa uzskata, ka Latvijā, lemjot par komisāra kandidatūru, jautājums par dzimumu līdztiesību vispār ir atstāts novārtā:
”Es nezinu, kā ir citās valstīs, bet Latvijā vienkārši pietrūka diskusijas, ka mums vajadzētu padomāt arī par to, ka ir pieprasīts, lai vairāk sieviešu būtu izvirzītas Eiropas komisāra amatam. Principā, līdzko kļuva skaidrs, ka tā nebūs Āboltiņa, Dombrovskis bija vienīgais cilvēks, kas presē arī figurēja un nebija nekādas diskusijas par to, kādas varētu būt sievietes. Protams, katra valsts nevēlas riskēt, mums ar Ingrīdu Ūdri bija tāds piemērs; gribas aizsūtīt kādu, kas ir gan zinošs, gan spēcīgs, gan arī tāds, par kuru arī varētu būt tā sajūta, ka viņš tiks ievēlēts, par kuru nobalsos un kas arī varēs reprezentēt pietiekoši augstā līmenī un nest Latvijas vārdu. Acīmredzot nebija sajūtas, ka ir kāda sieviete, kas varētu Latvijas vārdu nest. Bet, vai tas tā ir, par to mani, protams, māc šaubas.”
Sociāldemokrātus pārstāvošā eiroparlamentāriete Marī Arenā uzskata, ka nespēja nodrošināt atbilstošu sieviešu pārstāvniecību vienkārši diskreditēs Eiropas Komisiju:
”Eiropas Komisija nevar prasīt, lai privāti uzņēmumi nodrošina minimālu sieviešu pārstāvniecību to pārvaldības institūcijās, ja pati to nedara. Tas būtu neproduktīvi. Un nākamreiz, kad mēs prasīsim kaut ko no šiem uzņēmumiem, piedāvāsim direktīvu vai priekšlikumu, piemēram, vienlīdzīgu darba samaksu, viņi norādīs mums uz mūsu pašu problēmām. Es domāju, mums tas nav jāpārvērš par spēlīti, bet ir jārada modelis vienlīdzībai starp vīriešiem un sievietēm.”
Sievietes eirokomisāru amatiem ir izvirzījušas Skandināvijas valstis - Dānija un Zviedrija, kā arī vairākas tā dēvētās jaunās dalībvalsts, proti, Čehija, Polija, Bulgārija un Slovēnija. Savukārt Baltijas valstis priekšroku devušas vīriešiem.
