Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Tuvajos Austrumos vēl viena sadursmju diena

Panorāma

Pārbaudīs iepirkumus saistībā ar Jēkabpils domnieka uzņēmumu

Eiropa rīko «prāta vētru» gada garumā

Eiropa rīko «prāta vētru» gada garumā

Dažiem liekas, ka Eiropas Savienība (ES) ir pārāk tālu un atrauta no realitātes, bet citiem – ka tā ir pārāk tuvu un pārāk jaucas mūsu ikdienā – tā atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidente, atklājot konferenci par Eiropas nākotni, kas ilgs veselu gadu. Tas ir pasākumu kopums – gan klātienē, gan virtuālajā vidē, kur eiropieši var dalīties ar idejām un viedokļiem par to, kādā virzienā Eiropai būtu jāattīstās. Pagaidām gan vēl tikai 12,5 tūkstoši no Eiropas 450 miljoniem ir izteikušies un piedāvājuši 3000 dažādas idejas.

Eiropas konference ir bezprecedenta Eiropas mēroga pasākums, ko veido iedzīvotāju paneļdiskusijas, plenārsēdēs un citi pasākumi gada garumā. To visu balsta arī jaunveidota interaktīva daudzvalodu digitālā platforma, ar kuras palīdzību jebkurš un no jebkuras vietas var iesaistīties diskusijā. Te katrs var iekļaut savu sapni Eiropas darāmo darbu sarakstā.  

Sabiedriskās domas aptaujas parāda, ka visvairāk eiropiešus nodarbina veselības aprūpes uzlabošana un ekonomikas atjaunošana pēc pandēmijas, vēlme pēc lielāka sociālā taisnīguma un cīņa ar klimata pārmaiņām. Taču šoreiz konference grib sadzirdēt klusējošo vairākumu, nevis parastos runātājus un kliedzējus. 

Politiķi gan arī labi apzinās, ka šī konference var arī nesasniegt savus cēlos mērķus, bet kļūt par sūdzību grāmatu.

"Protams, es apzinos, ka vienmēr ir skepticisms un cinisms, kad Eiropa debatē par nākotni, sāk šāda veida projektu. Tāpēc mums jānodrošina, ka tas nav intelektuāls politikas vingrinājums vai slēgts politisks kompromiss. Mums ir jābūt godīgiem, ka konference nav panaceja vai risinājums VISĀM problēmām," uzsver EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Problēmu loks solās būt plašs – no klimata līdz imigrācijai un inovācijām.  

"Mana cerība par Eiropas nākotni – ka Eiropa spēlēs pasaulē ilgtspējīgu un efektīvu lomu," uzsver 80 gadus vecais Vācijas iedzīvotājs Fricis Dītrihs.

"Es domāju, ka, lai uzlabotu Eiropas Savienību, mums vairāk jāuzticas jauniem cilvēkiem, jauniem imigrantiem – jo daudzi no mums ierodas darīt lielas lietas, sasniegt savus mērķus – mums tikai vajag mazliet palīdzību," uzskata 19 gadus vecais Spānijas iedzīvotājs Abdelhamids Abduni     

"Vajag uzņēmumiem palīdzēt, ļaut startapiem attīstīties un konkurēt globāli," – tā 43 gadus vecais Rumānijas iedzīvotājs Kristians Pantazi.

To, ka ar inovācijām Eiropai, kas iepriekšējos gadsimtos ir bijis zinātnes līderis, šobrīd vairs tā neveicas, Eiropas līderi atzīst.  

"Es redzu mūsu pētniecības un nākotnes nozaru investīciju programmu skaitu – salīdzinot tās ar ķīniešiem vai amerikāņiem, mēs neesam pietiekami ambiciozi. Mums paiet pārāk daudz mēnešu, lai pieņemtu lēmumu par ieguldījumiem, kas ir piecas vai desmit reizes mazāk nozīmīgi nekā mūsu amerikāņu draugiem," norāda Francijas prezidents Emanuels Makrons.

ES uzbūve un nepieciešamība sabalansēt 27 dalībvalstu nacionālās intereses visu, protams, padara smagnējāku. Taču došanos federālisma virzienā dalībvalstis nevēlas pieļaut. Tiesa, šai idejai ir atbalstītāji – arī Eiroparlamentā. Un tieši tāpēc dalībvalstis iebilda pret ideju, ka konferenci vadītu eiroparlamentārietis un bijušais Beļģijas premjers Gijs Ferhofštats, kas sirdī ir federālists. Tā nu galu galā notika izšķiršanās par neveiklāku, bet drošāku variantu – konferenci vada Parlamenta, Padomes un Komisijas prezidenti. 

"Klimata pārmaiņas nekad nebija Eiropas Savienības kompetence – tās par tādu kļuva. Tāpat arī veselības aprūpe Covid-19 dēļ kļuva par Eiropas Savienības kompetenci," uzsver EP deputāts Gijs Ferhofštats. 

Tā atklājot šo konferenci – politiķi pauda gatavību arī jaunām pārmaiņām. Bet vai tās varētu būt tik tektoniskas kā Eiropas lielo līgumu maiņa – tur starp dalībvalstīm ir vairāk skeptiķu nekā atbalstītāju. Kad pēc gada tiks apkopoti konferences par Eiropas nākotni rezultāti, – vairākas valstis jau izteikušās – tiem nevajadzētu radīt juridiskas saistības. 

Taču būtu grēks neizmantot šo doto nelielo iespēju veidot nākotnes Eiropu pa savam, nevis tā kā to iecerējuši politiķi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt