ĪSUMĀ:
- EK ieskatā ar līdzšinējiem soļiem nevarēs mazināt klimata pārmaiņas.
- EK ilgtermiņa redzējums vēl neparedz konkrētus pasākumus.
- Skaidrs, ka transports un pāreja uz atjaunojamo enerģiju ir daži no atslēgas elementiem.
- EK: Par 20% samazinot fosilo kurināmo importu, Eiropa ietaupītu 2-3 miljardus eiro.
- Atsakoties no oglēm, aicina domāt par darba vietām.
Ar līdz šim izvirzītajiem mērķiem nebūs iespējams sasniegt pietiekamu progresu cīņā ar klimata pārmaiņām pasaulē, tādēļ Eiropai ir jāsper nākamais solis un jādomā, kā padarīt tās ekonomiku klimatneitrālu, lai mūsu darbība neatstātu negatīvu ietekmi uz apkārtējo pasauli, uzskata EK.
Dažus praktiskus piemērus minēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Enerģētikas savienības jautājumos Marošs Šefčovičs.
“Mēs paātrināsim ēku atjaunošanu un apsildīsim tās ar atjaunojamo enerģiju, nevis ar fosilajiem kurināmajiem. Atjaunojamā elektroenerģija kopā ar Eiropas zaļajām baterijām un citiem alternatīvajiem degvielas avotiem darbinās mūsu autobusus, automašīnas, elektriskos velosipēdus un vilcienus,” sacīja Šefčovičs.
Lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi, Eiropas Komisija nāca klajā ar ilgtermiņa redzējumu. Tas ir pirmais solis, kas iezīmē virzienu, bet vēl neparedz konkrētus pasākumus.
Tomēr ir skaidrs, ka transports un pāreja uz atjaunojamo enerģiju ir daži no atslēgas elementiem. Turklāt Brisele ir aprēķinājusi, ka, samazinot par 20% gāzes un citu fosilo kurināmo importu no Krievijas un citiem reģioniem, Eiropa varēs ietaupīt 2-3 miljardus eiro gadā.
Tādēļ klimata komisārs Migels Ariass Kanjete uzskata, ka šis ir īstais virziens.
“Klimatneitralitāte ir pareiza izvēle Eiropai. Tā ir pareiza izvēle mūsu ekonomikai, tā ir pareiza izvēle mūsu sabiedrībai un arī pareiza izvēle mūsu globālajai ietekmei,” paziņoja Kanjete.
Būtisku lomu spēlē arī pakāpeniska atteikšanās no oglēm. Tas varētu būt ļoti sāpīgs jautājums reģioniem, kur ogļu raktuves ir galvenais darba devējs. Tādēļ jau savlaicīgi būtu jādomā par citām darbavietām šajā nozarē strādājošajiem. To atzīmēja arī Eiropas Parlamenta Zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Ska Kellere no Vācijas.
“Es pati nāku no ogļu raktuvju reģiona. Tā ir netīrākā lieta, ko vien var iedomāties. Bet tas ir ļoti būtisks ekonomikas sektors. Nekā cita tur nav. Ja jūs paskatīsieties uz citiem reģioniem, kur tiek iegūtas ogles, tad redzēsiet, ka arī tur situācija nav spoža. Pārsvarā tie nebūt nav tie pārtikušākie valsts reģioni. Un, ja valdība vienkārši pasaka uz redzēšanās oglēm un nepadomā par cilvēkiem šajās vietās, tas nebūs īstais veids, kā panākt ekoloģisko pāreju,” sacīja Kellere.
Tāpat smagi varētu klāties arī tām ražošanas jomām, kas patērē daudz enerģijas. Te runa, piemēram, ir par metalurģiju.
Latvijā viens no lielākajiem CO2 izmešu avotiem ir transports, lauksaimniecība un mazās apkures sistēmas.
Šāda pāreja maksās dārgi. Tomēr politiķi un aktīvisti uzsver, ka nekā nedarīšanas cena ir krietni augstāka.
