ĪSUMĀ:
- 160 000 Konservatīvās partijas biedru varēja balsot par Džonsonu vai Hantu līdera amatā.
- Rezultātus paziņos 23. jūlijā, uzvaru prognozē Džonsonam – viņš kļūs par premjeru.
- Džonsonu partijas vadošie politiķi vērtē pretrunīgi, jo viņš gatavs īstenot “Brexit” bez vienošanās.
- Ja Džonsons kļūs par premjeru, trīs ministri sola atkāpties.
- Džonsona kritiķi gatavi dot viņam laiku atteikties no bezvienošanās scenārija. Opozīcijas Leiboristu partija neprasīs neuzticības balsojumu Džonsona valdībai, jo varētu to zaudēt.
Cīņa par britu valdošās Konservatīvās partijas vadītāja amatu turpinās jau vairākus mēnešus. Pēdējo septiņu nedēļu laikā aptuveni 160 000 partijas biedru bija iespēja nobalsot par sev vēlamāko partijas vadītāja pretendentu – bijušo Londonas mēru un ārlietu ministru Borisu Džonsonu vai pašreizējo Apvienotās Karalistes ārlietu ministru Džeremiju Hantu.
Šīs balsošanas rezultātus paziņos otrdien, un uzvara ar pārliecinošu balsu vairākumu tiek prognozēta tieši Borisam Džonsonam.
Un tas nozīmē, ka jau tuvāko dienu laikā Džonsons kļūs par nākamo britu premjerministru, stājoties Terēzas Mejas vietā, kas otrdien paredzējusi novadīt savu pēdējo valdības sēdi.
Borisa Džonsona kandidatūra līdz šim ir vērtēta visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū. Galvenokārt tāpēc, ka Džonsons aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
Šīs attieksmes dēļ vismaz trīs pašreizējā kabineta ministri – finanšu ministrs Filips Hemonds, starptautiskās attīstības ministrs Rorijs Stjuarts un tieslietu ministrs Deivids Gauks ir paziņojuši par gatavību atkāpties tuvāko 36 stundu laikā, proti, vēl pirms nākamā premjera stāšanās amatā.
Toriju nemiernieki ir arī piedraudējuši rudenī balsot pret Džonsona valdību, ja viņš turpinās iestāties par bezvienošanās scenāriju un ja savā darbā viņam neizdosies samierināt partiju un arī valsti kopumā.
Pirmdien no ministra amata atkāpās arī Alans Dankans, cenšoties panākt arī debates par to, vai Džonsons spētu iegūt vairākuma atbalstu parlamenta pārstāvju palātā. Šāds aicinājums gan tika noraidīts. Ja šāds balsojums būtu noticis, Džonsona valdībai tiktu izteikta neuzticība vēl pirms tās darbības sākuma.
Taču tagad Džonsona kritiķi ir pauduši gatavību dot nākamajam premjeram iespēju ierobežotā laikā atteikties no iecerētā ceļa pretī bezvienošanās aiziešanai no Eiropas Savienības.
Tieslietu ministrs Deivids Gauks paziņojis – ir jābūt parlamentāram mehānismam, kā apturēt Džonsona vēlmi izbīdīt cauri bezvienošanās scenāriju, jo pārstāvju palātā pret to jau iepriekš skaidri iebildis deputātu vairākums.
Arī opozīcijā esošā Leiboristu partija pagaidām ir atteikusies no sākotnējā plāna šonedēļ ierosināt uzticības balsojumu Džonsona valdībai, jo tas, visticamāk, tiktu zaudēts un stiprinātu Džonsona pozīcijas.
Ļoti daudzi britu politikas komentētāji norāda uz to, ka Džonsona solījumi sarunās ar Eiropas Savienību panākt daudz labākus izstāšanās līguma nosacījumus ir lemti neveiksmei, jo Brisele joprojām nav gatava atvērt izstāšanās līgumu.
Arī Džonsona apgalvojumi par to, ka atrast tehnoloģiskus risinājumus pārbaudēm uz Ziemeļīrijas robežas, neatjaunojot fizisku robežu, ir noteikti iespējami, jo galu galā, savulaik taču tika atrasts risinājums, kā nosūtīt cilvēkus uz Mēnesi, ir izpelnījušies asu kritiku.
Kā norāda izdevums „The Guardian”, daudz kas būs atkarīgs no Borisa Džonsona pirmās uzrunas parlamentā, kurā, kā tiek prognozēts, īpašs uzsvars tiks likts uz nepieciešamību atjaunot vienotību gan partijā, gan valstī.
Ja deputātiem šāda pārliecība neradīsies jau tagad, Terēza Meja var arī neieteikt Borisa Džonsona kā sava amata pēcteča kandidatūru karalienei.
Taču, visticamāk, Džonsons tomēr kļūs par nākamo premjerministru un viņam priekšā ir ļoti smaga vasaras otrā puse.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja 7. jūnijā atkāpās no Konservatīvās partijas vadītājas amata, līdz ar to arī no premjeres amata. Par atkāpšanos amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.
Meja vēl turpinās pildīt premjerministres pienākumus, līdz tiks atrasts viņas aizstājējs.
