Katru dienu uz Eiropas ceļiem iet bojā aptuveni 70 cilvēki, liecina Eiropas Komisija (EK) publicētie dati. Šajā negatīvajā statistikā Latvija ir pirmajā vietā – pērn mūsu valstī satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 105 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju. Tam seko Rumānija, bet trešajā vietā ar 90 bojāgājušajiem uz vienu miljonu iedzīvotāju ir Lietuva un Bulgārija.
Pēc Iekšlietu ministrijas informācijas, Bulgārijā pērn reģistrētas vairāk nekā 7000 katastrofu ar 8600 cietušajiem un 655 bojāgājušajiem, to skaitā ir arī 33 bērni. Galvenais iemesls – nesamērots ātrums un satiksmes noteikumu neievērošana, nereti savienojumā ar alkoholu, jaudīgu automobili un pieredzes trūkumu.
Tipisks piemērs ir kārtējais traģiskais incidents, kas pirms nedēļas saviļņoja visu valsti. 19 gadus vecs jaunietis ar pāris mēnešu vadītāja stāžu, mērenā alkohola reibumā, ietriecās elektrības stabā. Avārijas brīdī spidometrs rādījis virs 140 kilometriem stundā, lai gan apdzīvotā vietā pēc noteikumiem tas nedrīkstētu pārsniegt 50. Rezultātā bojā gāja pats vadītājs un četri kājāmgājēji, kas liktenīgajā brīdī atradās uz trotuāra.
Ministru prezidents Boiko Borisovs speciālā preses konferencē aicināja visus uz nesamierināmu cīņu ar pārgalvīgajiem braucējiem. Kamēr sabiedrība neizmainīs savu attieksmi pret nemotivēto agresiju uz ceļiem, šoferiem, kas brauc četru vai pat piecu promiļu reibumā atļauto 0,5 vietā, un nelikumīgajiem rallijiem apdzīvotajās vietās, nekas nemainīsies. „Nav iespējams uz katras ielas novietot ”guļošo policistu” vai novērošanas kameru. Upuri ir jauni cilvēki, kuriem visa dzīve bija priekšā, viņu ģimenes gadiem ilgi nevarēs atgūties no tāda trieciena. Tas ir smags zaudējums visai valstij,” sacīja Borisovs.
Kārtējā traģēdija uz ceļiem no jauna aktivizēja diskusiju par nepieciešamajām izmaiņām Kriminālkodeksā, kas sēšanos pie stūres pēc alkohola vai narkotisko vielu lietošanas, kā rezultātā viens vai vairāki cilvēki zaudējuši dzīvību, pielīdzinātu tīšai slepkavībai vainu pastiprinošos apstākļos.
Patlaban tāda rīcība tiek kvalificēta kā slepkavība bez iepriekšēja nodoma, aiz neuzmanības, par ko arī ir mazāka likumā paredzētā atbildība - cietumsods līdz 20 gadiem.
Aptuveni 25% satiksmes negadījumu izraisa šoferi-iesācēji, tāpēc ir priekšlikumi pirmos divus gadus pēc tiesību saņemšanas atļaut braukt tikai pieredzējuša instruktora pavadībā, bet automobiļu jauda nedrīkstētu pārsniegt simts zirgspēku. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu pastāv tādi ierobežojumi. Nepieciešams arī uzlabot jauno vadītāju apmācību procesu - 30 mācību stundas, acīmredzot, ne vienmēr ir pietiekami, nemaz nerunājot par visai izplatīto praksi, kad tiesības vienkārši tiek “nopirktas”.
Sava loma ir arī pēdējos gados strauji pieaugušajam automobiļu skaitam, nekvalitatīvajiem ceļu remontiem, kas daudzviet atstāj bedres, taču uzvedība uz autoceļiem ir atkarīga no mums pašiem. Tā lielā mērā ir sabiedrības psihiskās un emocionālās veselības funkcija, pie kuras vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu Eiropas Savienības Transporta komisijas izvirzīto mērķi un uz pusi samazinātu satiksmes negadījumu upuru skaitu līdz 2020.gadam.
