Dienas notikumu apskats

Vācijā patvērumu lūgušas vairāk nekā 130 personas ar Turcijas diplomātiskajām pasēm

Dienas notikumu apskats

Uzņēmēji un arodbiedrības: FM piedāvātā nodokļu reforma – radikāla, bet atbalstāma

Separātisti Ukrainas austrumos draud apturēt ogļu kravas, bet pašus uzņēmumus nacionalizēt

Doņecka un Luhanska draud pārtraukt ogļu piegādes Ukrainai

Ukrainas austrumos pašpasludināto republiku līderi piedraudējuši pārtraukt ogļu piegādes Ukrainai un nacionalizēt reģionā strādājošos ukraiņu uzņēmumus, ja netiks atcelta ieviestā dzelzceļa blokāde.

Kaujinieki sola pārņemt uzņēmumus savā kontrolē un pārorientēt kravu plūsmu uz Krieviju un citām valstīm. Ukrainas varas iestādes gan prognozē, ka uzņēmumu pārņemšana, visticamāk, novedīs pie strādājošo neapmierinātības viļņa.

Pagājušā gada decembra vidū ukraiņu brīvprātīgo bataljonu kaujinieki paziņoja, ka gadījumā, ja nedēļas laikā no pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku gūsta netiks atbrīvotas visas sagūstītās ukraiņu militārpersonas, tiks uzsākta okupēto teritoriju blokāde. Tūlīt pēc Ziemassvētkiem šie solījumi tika īstenoti dzīvē un tika uzsākta dzelzceļa blokāde, solot neizlaist no Donbasa reģiona kravas ar metālu, oglēm, kokmateriāliem, kā arī ievērojamas alkohola un cigarešu kravas. Par šo dzelzceļa blokādi jau ir ierosināta krimināllieta.

Blokāde, kurā piedalās arī daudzi bijušie Pretterorisma operācijas kareivji un arī vairāki parlamenta deputāti, ir novedusi pie izteikta kurināšanai paredzēto ogļu deficīta Ukrainā, un februāra vidū valstī tika ieviesti ārkārtas pasākumi enerģētikas sektorā.

Ukrainas premjerministrs Vladimirs Groismans aicināja blokādi atcelt, jo tā radot draudus Ukrainas enerģētiskajai drošībai. Lai arī pastāv iespēja, ka drīzumā ogļu trūkuma dēļ var sākties traucējumi gan elektropiegādē, gan siltumapgādē, valdība tomēr sola risinājumus meklēt.

Pirmdien, 27.februārī, abu pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi Aleksandrs Zaharčenko un Igors Plotņickis kopīgi paziņojuši, ka gadījumā, ja līdz trešdienai, 1. marta pusnaktij, ieviestā blokāde netiks atcelta, visos Ukrainas jurisdikcijā esošos uzņēmumos tiks ieviesta ārējā kontrole. Tikšot pilnībā pārtraukta arī ogļu piegādāšana Ukrainai, jo tai neesot ne iespēju, ne apmaksas shēmas.

Visi ražošanas procesi tikšot pārskatīti un pārorientēti uz Krievijas un citu valstu tirgiem. Zaharčenko un Plotņickis uzsvēruši, ka šie ir bijuši vieni no ilgtermiņa solījumiem, kas tika doti jau tūlīt pēc abu republiku pasludināšanas. Prokrievisko kaujinieku pārstāvji arī uzskata, ka ieviestā blokāde ir pilnībā pretrunā ar Minskas vienošanās garu un raksturo pašreizējās Ukrainas vadības nespēju parūpēties par saviem pilsoņiem. Savā paziņojumā Zaharčenko atzīmējis, ka pārreģistrācija attiecas ne tikai uz ražošanas uzņēmumiem, bet arī, piemēram, uz stadioniem vai viesnīcām.

Kā paziņojuši blokādes rīkotāji, Doņeckas un Luganskas kaujinieku līderi savus solījumus pārtraukt ogļu piegādi Ukrainai nemaz nevar īstenot, jo to jau ir izdarījuši brīvprātīgie blokādes rīkotāji. Blokādes štābs arī uzskata, ka mērķi ir izdevies sasniegt un blokāde ir ievērojami samazinājusi kaujinieku ienākumus.

Bet tikmēr Ukrainas uz laiku okupēto teritoriju ministra vietnieks Georgijs Tuka, komentējot Zaharčenko un Plotņicka paziņojumus, paudis viedokli, ka ukraiņu uzņēmumus viņi sagrābt var, taču nacionalizēt tos nav liederīgi. Tuka uzskata, ka daudzus no minētajiem uzņēmumiem, kuri pašlaik vēl domā par turpmāko rīcību, pārorientēt uz Krieviju nav reāli, jo to produktus Krievijā neviens negaida.

Visticamāk, ka šo uzņēmumu sagrābšana novedīs pie to darbības pārtraukšanas, kas, savukārt, var veicināt šajos uzņēmumos strādājošo neapmierinātību. Tieši tāpēc jautājums esot – kādā virzienā šī neapmierinātība tiks virzīta. Tuka arī norāda, ka gan pašpasludinātajās republikās, gan Krievijā blokādē tiek vainotas oficiālās Ukrainas varas iestādes, nevis atsevišķi aktīvisti. No vienas puses, blokādi izbeigt neesot problēma, taču neviens nevēloties to darīt, pielietojot spēku.

Jau ziņots, ka konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī, drīz pēc tam, kad  Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.

2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies. 

Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 000 cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt