Ziemeļkoreja svētdien paziņoja, ka sekmīgi izmēģinājusi ūdeņraža bumbu, ko iespējams uzstādīt uz ballistiskās raķetes. Šis bija sestais un, kā izskatās, līdz šīm spēcīgākais Ziemeļkorejas kodolizmēģinājums.
Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija lēš, ka sprādziena jauda bija 50 kilotonnas. Tas ir piecas reizes vairāk nekā iepriekšējā Ziemeļkorejas izmēģinājumā pirms gada septembrī, un trīs reizes vairāk nekā ASV Hirošimai uzmestā atombumba 2.pasaules kara noslēgumā.
Atbildot uz Ziemeļkorejas veikto kodolizmēģinājumu, Dienvidkoreja pirmdien izrādījusi arī savus militāros muskuļus. Sauszemes un gaisa spēku mācībās neatklātā vietā ar raķešu palaišanu simulēts uzbrukums Ziemeļkorejas kodolobjektiem, bet valdībā apstiprināta vēl četru ASV pretraķešu sistēmas bateriju izvietošana Dienvidkorejas teritorijā.
Vienlaikus Dienvidkorejas izlūkdienests ziņo, ka Ziemeļkoreja neplāno apstāties un jau tuvākajā laikā iecerējusi veikt jaunus raķešu izmēģinājumus. Izskanējis, ka šo sestdien, atzīmējot komunistiskā režīma nodibināšanas gadadienu, Ziemeļkoreja varētu vēlreiz izmēģināt starpkontinentālo ballistisko raķeti.
Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins sazvanījies ar Japānas premjeru, apstiprinot, ka abas valstis šovakar plānotajā ANO Drošības padomes sanāksmē prasīs vēl asāku vēršanos pret Phenjanu tās provokatīvās rīcības dēļ.
"Abi līderi Ziemeļkorejas rīcību nosauca par skaidru provokāciju, kas ir fundamentāli atšķirīga iepriekšējiem kodolizmēģinājumiem mēroga ziņā. Ar šo rīcību pilnībā ignorēti vairākkārtējie starptautiskās sabiedrības brīdinājumi un izaicināts starptautiskais miers, pārkāpjot ANO Drošības padomes rezolūcijas. Abi līderi vienojās, ka cieši sadarbosies ar ASV, lai vērstu pret Ziemeļkoreju maksimāli lielu spiedienu un sankcijas," teica Dienvidkorejas prezidenta runasvīrs Parks Sujuns.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka apsver pārtraukt visu tirdzniecību ar ikvienu valsti, kas veic darījumus ar Phenjanu. 90% Ziemeļkorejas tirdzniecības ir ar Ķīnu. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss Ziemeļkoreju brīdināja par „masīvu militāru atbildi”.
„Mums ir daudz militāro iespēju, un prezidents gribēja saņemt informāciju par katru no tām. Mēs spējam aizsargāt sevi un savus sabiedrotos Dienvidkoreju un Japānu no jebkāda uzbrukuma.
Mūsu apņēmība ir dzelžaini stingra,” sacīja Matiss. “Jebkuri draudi ASV vai tās teritorijām, tostarp Guamai, vai mūsu sabiedrotajiem saņems masīvu militāru atbildi, efektīvu un graujošu atbildi. Kimam Čenunam būtu jāņem vērā ANO Drošības padomes vienotā balss un apņēmība Korejas pussalu atbrīvot no kodolieročiem. Jo mēs nevēlamies pilnībā iznīcināt Ziemeļkoreju, tomēr, kā jau es teicu, mums ir daudz iespēju to izdarīt,” pauda ASV aizsardzības ministrs.
Pirmdien uz ārkārtas sanāksmi pulcēsies ANO Drošības padome. ASV paziņojušas, ka gatavos jaunu sankciju paketi, Dienvidkoreja un Japāna vienojušās panākt stingras ANO rezolūcijas apstiprināšanu. Pastiprināt sankcijas pret Ziemeļkoreju prasa arī Eiropas Savienība. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks paziņoja, ka Phenjanas kodolizmēģinājums „liek starptautiskajai sabiedrībai apvienoties ātrā un izlēmīgā rīcībā”. Tusks arī apliecināja ES rīcības gatavību –
neatkarīgi no ANO lēmuma ES varētu pastiprināt savas sankcijas pret Ziemeļkoreju, kas gan būs jālemj dalībvalstīm,
kā arī aicinājis Ziemeļkoreju sākt dialogu bez kādu nosacījumu izvirzīšanas.
Vācija, Itālija un Francija tostarp aicina arī uz stingrākām Eiropas Savienības sankcijām. Francijas pārstāvis ANO Drošības padomē arī uzsvēra, ka Ziemeļkoreja vairs jau nav tikai reģionāls, bet jau globāls drauds.
Ziemeļkorejas rīcību nosodījusi arī tās galvenā diplomātiskā sabiedrotā Ķīna. Pekina Ziemeļkorejai iesniegusi oficiālu protesta notu.
Vienlaikus Ķīna un arī Krievija uzskata, ka sankciju pastiprināšana nav risinājums, lai arī nosoda testus ar atomieročiem. Tātad ANO drošības padomē starp tās pieciem pastāvīgajiem biedriem nav vienprātības attiecībā uz to, kā vērsties pret Ziemeļkoreju.
Arī Latvijas Ārlietu ministrija pirmdien, 4. septembrī, pauda dziļas bažas par Ziemeļkorejas svētdien veikto kodolizmēģinājumu. “Latvija stingri nosoda Ziemeļkorejas bezatbildīgās, agresīvās un provokatīvās darbības, veicot ballistisko raķešu un kodolizmēģinājumus, kas aizvien palielina nestabilitāti un apdraud mieru un drošību ne tikai Korejas pussalā, bet arī globāli,” norāda ministrija. “Ziemeļkorejas 3. septembra agresīvais solis ir atgādinājums, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt stingrai un vienotai, lai panāktu situācijas risinājumu miermīlīgā ceļā. Latvija atbalsta un novērtē līdzšinējos starptautiskos centienus un aicina reģiona valstis, īpaši Ķīnu, turpināt izdarīt spiedienu, kas mudinātu Ziemeļkoreju atsākt dialogu ar starptautisko sabiedrību,” piezīmēja ministrija. Tāpat tā aicina Ziemeļkoreju atsaukties ANO Drošības padomes prasībām.
Padome gadu gaitā pret Phenjanu vērsusi vairākas sankciju kārtas, arvien pastiprinot spiedienu, lai to piespiestu atteikties no raķešu un kodolprogrammas. Tomēr Ziemeķorejas izmēģinājumus tikai pastiprinājusi. Pagājušajā nedēļā tā pāršāva ballistisko raķeti pāri Japānas ziemeļiem. Bet jūlijā bija divi starpkontinentālo raķešu izmēģinājumi, par ko ANO Drošības padome noteica sankcijas pret Ziemeļkorejas eksportu.
