Viņš saka, ka verbālā līmenī puses vēl cenšas atsaukties uz februārī panākto vienošanos, tomēr darbība liecina par pretējo. Pēdējās dienās notiekošās cīņas liecina, ka, iespējams, notiek kaujas par apgabaliem, lai pēc tam nodrošinātu labākas iespējas referendumā par īpašu Donbasa stāvokli.
Daukšts uzsvēra, ka nav pesimistisks par ANO Drošības padomes sēdi, kas sākas piektdienas pēcpusdienā. Arvien vairāk izskan argumenti par ANO Drošības miera spēku ieiešanu Austrumukrainā.
Tomēr, no otras puses, pilnībā nevar izslēgt varbūtību, ka Krievija izvēlēsies militāru ceļu, lai izsistu sauszemes koridoru no Donbasa līdz Krimai. Šis solis radīs Ukrainas armijas pretreakciju un sekos kaujas.
Skeptisks par ANO Drošības padomes sēdes jēgu bija Austrumeiropas politikas centra pētnieks Rinalds Gulbis. Viņaprāt, tā jau ir kļuvusi par „interešu klubiņu” bez iespējām reāli ietekmēt notikumus Ukrainā. „Nereformējot un paliekot ANO Drošības padomē valstīm ar veto tiesībām, no kurām viens ir agresors, tā ir bezspēcīga,” teica Gulbis.
Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņotie separātisti kontroli par Donbasa rajoniem sāka pārņemt pērn aprīlī drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorisma operāciju, kaujās gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu.
Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī, un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
