ĪSUMĀ:
- Aizvadītajos četros gados Tramps asi kritizējis ASV medijus.
- Trampa atbalstītāji zaudējuši ticību žurnālistiem.
- Vēlētājiem svarīgāks ir Trampa viedoklis, nevis mediju paustais.
- Eksperti pauž, ka Tramps stratēģiski degradē medijus.
- ASV mediju vide kļuvusi subjektīvāka, liecina pētījums.
- Lielākā daļa ASV plašsaziņas līdzekļu pieder vien sešiem uzņēmumiem.
Aizvadītos četrus gadus Tramps izvērsis asu vārdu karu pret lielākajiem ASV medijiem, apsūdzot žurnālistus par viltus ziņu izplatīšanu un neobjektivitāti. Piemēram, sakot, ka nacionālie mediji nodarbojas ar "absolūtu krāpšanos" un ka tajos strādā "negodīgi cilvēki". Vai, piemēram, sakot, ka mediji ir "sabiedrības ienaidnieki".
Pat runājot par Covid-19, Tramps apgalvojis, ka iedzīvotāji bijuši gatavi pandēmijai, bet ne medijos atspoguļotajam.
Tas, ka liela daļa ASV sabiedrības, bet jo īpaši Trampa atbalstītāji, zaudējuši ticību žurnālistu darbam, atspoguļojas pētījumos. Proti, vairāk nekā puse aptaujāto republikāņu medijiem netic nemaz. Atsķirībā no demokrātiem, kuri vairumā gadījumu tomēr uzticas žurnālistiem.
Trampa izteikumi par medijiem dzirdami viņa atbalstītāju mītiņos. Pat Latvijas Televīzijas žurnālistu komanda tika nodēvēta par viltus ziņu izplatītājiem.
Pēdējais no lielajiem medijiem, kas tomēr baudīja Trampa un viņa atbalstītāju labvēlību, bija televīzijas kanāls “Fox News”. Tomēr pēc tam, kad “Fox News”, tāpat kā citi lielie mediji, paziņoja par demokrātu kandidāta Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās, arī viņi krita nežēlastībā. Tiek spekulēts, ka Tramps pat personiski zvanījis “Fox News” īpašniekam, biznesa magnātam Rupertam Mērdokam, lai skaidrotu situāciju.
“Kamēr tie mediji un žurnālisti ziņo, kā viņam patīk, nav problēmu, bet citādi iet, kā gāja “Fox News” nesen. Bet es arī domāju, ka Tramps saprot savu vēlētāju uzskatu. Tiem velētājiem ir vienalga, ko saka jebkāds medijs,
viņiem ir svarīgāk, ko Tramps pasaka,” savu nostāju pauda ASV iedzīvotāja Madelēna Miniata.
Savukārt pētniece Indra Ekmanis skaidroja, kādēļ Tramps degradē medijus: “Viens no žurnālistu galvenajiem pienākumiem ir saukt pie atbildības ietekmīgos. Un Tramps bieži iedragā žurnālistus vai mediju avotus, kuri stāsta par viņa nedarbiem un pārkāpumiem vai pēta tos.
Ja Tramps runā par medijiem vai degradē žurnālistus, viņš to dara galvenokārt, lai sargātu sevi. Informācijas telpa tādā veidā tiek padarīta par jucekli, kur viņš var teikt, ka taisnība nav taisnība. Kā esam redzējuši, tas var būt ļoti bīstami sabiedrībai.”
Tomēr arī pati ASV mediju vide pēdējo 20 gadu laikā kļuvusi subjektīvāka un vairāk balstās uz viedokļiem, nevis neapstrīdamiem faktiem, tā pierādīts apjomīgā ASV domnīcas “Rand” pētījumā. Kopš 2000. gadu sākuma televīzijas valodā arvien mazāk tiekot izmantoti akadēmiskie termini, arvien biežāk dzirdama sarunvaloda. Tāpat parādījusies lielāka subjektivitāte, kas saistīta ar to, ka mazāk tiek pasniegti plānoti sižeti, bet vairāk tiek piedāvātas improvizētas sarunas ar ekspertiem.
Pētījumi par televīziju ir nozīmīgi, jo tieši tā gandrīz trešdaļa amerikāņu vēl joprojām iegūst informāciju par aktualitātēm.
Kaut arī televīzijas kanālu piedāvājumā ir daudz, lielākā daļa ASV plašsaziņas līdzekļu pieder vien sešām lielām korporācijām jeb aptuveni 15 miljardieriem.
Lielākie mediju konglomerāti ir “AT&T”, “Comcast”, “Walt Disney Company”, “National Amusements”, kam pieder “Viacom”, “News Corp” un “Fox Corporation”.
Vīlušies lielajos medijos, amerikāņi arvien biežāk meklē informāciju dažādos alternatīvos kanālos, kas attālina citu no cita. Polarizācija sabiedrībā izpaužas ne tikai politikā, bet skar arī ģimenes locekļus.
