Jau otrdien ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas uzrunāt ASV Kongresu ar savu gadskārtējo ziņojumu par situāciju valstī, kurā tiks izklāstīts prezidenta redzējums par savas prezidentūras trešo gadu. Lai arī pēc ilgstošām diskusijām un politiskajām nesaskaņām ar Kongresu kontrolējošo Demokrātu partiju ir izdevies panākt normāla valdības darba atsākšanos, abu pušu starpā joprojām valda atšķirīgi viedokļi par nepieciešamību celt aizsargsienu uz robežas ar Meksiku.
Svētdien, 3. februārī, tviterī Tramps atkārtoti pauda pārliecību, ka laikā, kad migrantu karavānas cauri Meksikai dodas ASV virzienā, Republikāņu partijai ir jābūt gatavai darīt visu nepieciešamo, lai garantētu spēcīgu robežas drošību. Tramps arī piebildis, ka demokrāti joprojām neko nedarot un bez aizsargsienas nebūšot arī drošības.
Intervijā vairākiem Baltā nama žurnālistiem Tramps gan atzinis, ka pagaidām nav pieņēmis lēmumu, vai aizsargsienas būvniecībai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai viņš būtu gatavs izsludināt ārkārtas stāvokli: “Es vēl to negribētu teikt. Jūs varēsit noklausīties ziņojumu par situāciju valstī, un tad redzēsim, kas notiks. Es nenoliedzami par to domāju. Ir ļoti liela iespēja, ka mums tas būs jādara. Vienlaicīgi es gribu teikt, ka
neatkarīgi no visa, mēs celsim sienu un ir veids, kā es to varu izdarīt ātrāk.
Tāpēc rūpīgi klausieties ziņojumu par situāciju valstī. Manuprāt, tas jums liksies ļoti aizraujošs.”
Televīzijas sabiedrības CNN komentētāji uzskata, ka šis ir tiešs mājiens uz to, ka ārkārtas stāvoklis tomēr varētu tikt izsludināts. CNN jau pagājušajā mēnesī ziņoja, ka Baltais nams gatavojot prezidentam nacionālā ārkārtas stāvokļa pasludināšanas plānu. Tajā esot identificēti arī vairāk nekā septiņi miljardi dolāru potenciālās aizsargsienas būvniecībai gadījumam, ja Tramps izlemtu doties pa šo ceļu.
Tikmēr ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka uz valsts dienvidrietumu robežu tiks nosūtīti papildu 3750 aktīvā dienesta drošības spēku darbinieki, tādējādi sniedzot lielāku atbalstu muitas un robežsardzes dienestam. Līdz septembra beigām tiks vairotas arī mobilās novērošanas spējas, kā arī izveidots 150 jūdžu garš dzeloņstiepļu žogs starp galvenajiem robežkontroles punktiem.
Amerikāņu politikas komentētāji arī ar nepacietību cenšas prognozēt, kādas tieši tēmas Tramps varētu izmantot savā uzrunā, pieļaujot, ka vislielākais uzsvars tiks likts uz valsts augošajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Šī ir viena no retajām tēmām, kurā Trampa neprognozējamā politika tomēr ir sasniegusi visai atzīstamus rezultātus. Taču jautājums par aizsargsienas būvniecību tiek vērtēts ļoti piesardzīgi, ņemot vērā to, ka tieši šī jautājuma dēļ valdības darbs tiks daļēji slēgts uz vēsturē ilgāko posmu.
Ja domstarpības neizdosies atrisināt, jau 15. februārī valdības darbs var tikt apturēts atkal.
Tikmēr raidsabiedrības CBS jaunākajā aptaujā konstatēts, ka 66% amerikāņu nevēlas ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, bet 73% no aptaujātajiem vēlas, lai Tramps turpinātu sarunas un nodrošinātu valdības pilnvērtīgu darbu, ja finansējumu sienai neizdosies iegūt līdz 15. februārim. Pats Tramps vēl pagājušajā nedēļā izteicās, ka pašreizējās republikāņu un demokrātu sarunas Kongresā un Senātā par kompromisa finansējumu esot veltīga laika izšķiešana.
