Arī saņemot EP atbalstu, Žana Kloda Junkera apstiprināšana augstajam EK vadītāja amatam būs atvērusi pavisam jaunu nodaļu ES institūciju vēsturē. Tā ir pirmā reize, kad nominācija notiek atbilstoši Lisabonas līgumā neskaidri noteiktajai kārtībai. Un pirmā reize, kad potenciālais Komisijas prezidents nav saņēmis visu dalībvalstu atbalstu. Pret bija Lielbritānija un Ungārija.
Skaļu demaršu pavadītais EK prezidenta izvēles jautājums neatstāja vienaldzīgus arī starptautiskās politikas vērotājus ASV. Konservatīvā domnīca – Geitstonas institūts – materiālu par šo tematu ievada ar Žana Kloda Junkera citātu: kad lietas kļūst patiesi nopietnas, ir jāmelo. Šī domnīca sasaucas arī ar britu konservatīvo viedokli. Bet tieši britu premjers Deivids Kamerons bija Junkera nominācijas galvenais pretinieks. Tiesa, nupat šķiet vienošanās panākta arī ar viņu.
Ja iepriekš Kamerons draudēja, ka Junkera apstiprināšana augstajam amatam var nozīmēt Lielbritānijas eventuālu izstāšanos no ES, tad tagad konflikta iemesls - Žans Klods Junkers pats - paziņojis, ka nevēlas ES bez Lielbritānijas. Tādēļ nepretosies oficiālās Londonas centieniem atgūt Vestminsteras parlamentam daļu Briselei atdoto pilnvaru. Tā ziņo britu laikraksti. Un, ja tā ir taisnība, tad tas ir kārtējais no darījumiem, kas bruģē ceļu Junkera kandidatūrai.
Federālās Eiropas idejas atbalstītājs, sirmais ilggadējais Luksemburgas premjers un pirmais Eirogrupas valstu vadītājs Junkers ir viens no prasmīgākajiem sarunu diplomātijas meistariem. Viņa izteikumi nepārprotami liecina, ka plašākai sabiedrībai nav jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, kad runa ir par izšķirošu rīcību. To viņš spilgti demonstrēja 2011. gadā, kad bija jālemj par izšķirīgu rīcību parādos slīkstošās Grieķijas glābšanai. Viņš kategoriski noliedza, ka notiktu kāda slepena tikšanās starp atslēgas valstu ministriem. Tomēr šāda tikšanās patiešām notika. Bet mediji Junkeru melošanas dēļ nodēvēja par melu meistaru. Skaļa kritika toreiz skanēja arī no Vācijas, tomēr galu galā kanclere Merkele kļuvusi par vienu no Junkera drošākajiem balstiem Eiropas valstu vadītāju padomē.
Tagad Junkers veltījis reveransu britiem, sakot, ka tā ir veselā saprāta tauta un praktiska tauta. Tādēļ, ja vien pārējie piekritīs un ierosinājumi būs labi pamatoti, Vestminstera var atgūt kompetences.
Tāpat Junkers arī apsolījis, ka ekonomikas komisārs tiks sociālistiem. Šis solījums izskanēja, tiekoties ar kreisi centrisko Sociālistu un Demokrātu alianses politisko grupu EP. Tā ir otrā lielākā grupa uzreiz aiz Eiropas Tautas partijas, un viņu balsis nepieciešamas, lai nodrošinātu Junkera apstiprināšanu amatā.
Iepriekš uz EK prezidenta amatu pretendēja arī Martins Šulcs, taču galu galā viņam atkal tikusi nominācija EP priekšsēdētāja jeb prezidenta amatam, ļaujot Junkeram iegūt izpildvaras augstāko amatu. Sarunā ar parlamenta pārstāvjiem Junkers pieminējis arī sociāldemokrātiem svarīgas nostādnes par minimālo algu Eiropā un pieļāvīgāku politiku attiecībā pret deficīta rādītājiem nacionālajos budžetos.
Tikmēr šaubu ēna mesta pār ekspremjera Valda Dombrovska izredzēm saņemt komisijas viceprezidenta amatu. Prezidenta amata kandidāts paudis satraukumu, ka komisāru amatiem izvirzīto kandidātu vidū maz sieviešu. Tādēļ dzimumu līdzsvara vārdā viņš solījis daiļā dzimuma pārstāvēm labākas izredzes iegūt viceprezidenta amatus un svarīgākos portfeļus.
