Bučā atklāj jaunu masu kapu, karā Ukrainā gājuši bojā 14 000 civiliedzīvotāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Uz plaša mēroga prettriecieniem visā Ukrainas frontes garumā cerēt nevajadzētu, jo tas prasītu milzīgus ukraiņu spēku upurus. Bet, lai karu Ukrainas austrumos izbeigtu, ir nepieciešama ievērojama ārvalstu palīdzība. Par to pirmdien paziņojuši gan Ukrainas vadības pārstāvji, gan militārie eksperti.

Vienlaikus kļuvis zināms, ka kopš kara sākuma bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits var būt pārsniedzis 14 000.

Ukrainā atklāj jaunu masu kapu, karā gājuši bojā 14 000 civiliedzīvotāju
00:00 / 03:30
Lejuplādēt

Izdevies atbrīvot vairākus ciemus

Turpinoties aktīvajām cīņām par stratēģiski svarīgo Severodoneckas pilsētu Luhanskas apgabalā, Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji ir bijuši spiesti atzīt, ka Krievijas iebrucēji ir nostiprinājušies arī pilsētas centrā. Severodonecka ir faktiski atgriezta no pārējās pasaules, jo ir uzspridzināts arī pēdējais tilts, kas savienoja pilsētu ar blakus esošo Lisičansku.

Aktīvas kaujas notiek arī Slovjanskas tuvumā esošajās pilsētiņās. Vienā no tām – Svjatohirskā, vietējais mērs jau pārgājis iebrucēju pusē, uzņemoties vadīt prokrievisko pilsētas administrāciju.

Vienlaikus tiek ziņots, ka citviet Doneckas apgabalā Ukrainas spēkiem izdevies atbrīvot vairākus ciemus un pavirzīties uz priekšu pat par 15 kilometriem.

Ukrainai svarīgs ir katrs karavīrs

Taču, kā intervijā "Espresso TV" norāda militārais analītiķis Mihailo Pritula, pašlaik nevajadzētu pat domāt par to, ka Ukrainas armija varētu doties masveidīgā prettriecienā visā frontes līnijā, jo runa ir par 1450 kilometru garu frontes līniju. Karadarbība notiek vairāk nekā 1150 kilometru garumā un tie ir milzīgi attālumi, tāpēc ir jāizvēlas pareiza stratēģija.

"Visā frontes līnijā tiek pielietota vienāda uzbrukuma taktika. Ukrainas bruņotie spēki iznīcina ienaidnieku tur, kur viņi atrodas.

Un nav nekādu domu par to, ka vajadzētu uzsākt kaut kādu plašāku uzbrukumu, jo visi apzinās, ka tas novestu pie milzīgiem ukraiņu karavīru zaudējumiem.

Mums ir aktīvi jāizmanto tie ieroči, kuri mums ir un kurus mums piegādā ārvalstu sabiedrotie. Tikai pēc tam, kad ienaidnieks ir iznīcināts, ukraiņu karavīriem jāvirzās tālāk, attīrot teritoriju. Nekā savādāka šajā karā nebūs, jo mums ir jāsaudzē katrs savs cilvēks, katrs pilsonis. Tas ir mūsu mērķis numur viens."

Bučā atrod jaunu masu kapu

Runājot par to, kāds aprīkojums Ukrainai būtu nepieciešams, lai uzvarētu šajā karā, Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks nosaucis 1000 haubicu, 500 tanku, 2000 bruņoto mašīnu, 1000 dronu un 300 reaktīvo raķešu iekārtu. Viņš atgādinājis, ka 15. jūnijā Briselē notiks Ukrainas sabiedroto aizsardzības ministru tikšanās, piebilstot, ka Ukraina sagaida izlēmīgu rīcību.

Francijas ražotās "Caesar" 155 mm haubices, kas piegādātas arī Ukrainai
Francijas ražotās "Caesar" 155 mm haubices, kas piegādātas arī Ukrainai

Ja par zaudējumiem Ukrainas bruņoto spēku rindās precīzas informācijas joprojām nav, tad Ukrainas nacionālā policija ir paziņojusi pirmos aptuvenos datus par bojā gājušajiem civiliedzīvotājiem.

Policijas vadītājs Igors Klimenko paziņojis, ka pašlaik ir uzsākta izmeklēšana par vairāk nekā 12 000 civiliedzīvotāju bojāeju. Vēl aptuveni 1200 bojā gājušo mirstīgās atliekas nav izdevies identificēt.

Arī pirmdien nu jau bēdīgi slavenās Kijivas apgabala pilsētas Bučas tuvumā atrasts masu kaps, kurā atrasti septiņi no sākuma spīdzināti un pēc tam nogalināti cilvēki.

Ukraina varētu saņemt ES kandidātvalsts statusu

Tikmēr Eiropā turpinās aktīvas diskusijas par to, kā veidot turpmākās attiecības gan ar Ukrainu, gan Moldovu un Gruziju, kuras arī ir iesniegušas pieteikumu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanai.

Kā ziņo radiostacijas "Brīvā Eiropa" korespondents Rikards Jozviaks, Eiropas Komisija šonedēļ, visticamāk, rekomendēs piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, izvirzot priekšnosacījumus.

Gruzijas jautājumā gan esot virkne neatbildētu jautājumu. Eiropas Komisija ar savām rekomendācijām iepazīstinās piektdien, bet gala lēmumu paredzēts pieņemt nākamnedēļ gaidāmajā Eiropas Savienības līderu samitā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti