Piemēram, izstāšanās kampaņas aizstāvji, ko mēdz dēvēt par “brexiteriem”, norāda uz tādiem Eiropas Savienības ierobežojumiem kā banānu tirdzniecība tikai ķekaros pa trim. “Brexiteri” arī biedē ar 75 miljoniem turku, kuri ierastos Eiropas Savienībā, pateicoties bezvīzu režīmam. Tas nozīmē, ka visi Turcijas iedzīvotāji it kā grasās doties Rietumu virzienā.
Tiesa, arī palikšanas atbalstītāji nav bez vainas – pārsvarā gan ar ne tik skaļiem meliem, bet gan puspatiesībām. Piemēram, tiek ziņots, ka, pametot ES, briti ietaupīs vien mazliet vairāk nekā piecus miljardus mārciņu gadā, kaut arī īstu aprēķinu par to nav un ietaupījums ir iespējams arī divreiz lielāks.
Viņi pat norāda uz 2,2 miljoniem britu, kas dzīvo Eiropas Savienībā un, iespējams, būtu spiesti atgriezties britu salās, bet reāli precīzs skaitlis nav zināms un dati svārstās no viena līdz diviem miljoniem. Tāpat, protams, arī biedēšana ar sabrukušu ekonomiku kā izstāšanās sekām.
“Britu kampaņas tradicionāli ir izcēlušās ar lielu emocionalitāti un tādu mediju klātbūtni kampaņās, kas padara to, ko mēs parasti asociējam ar tādu britu racionalitāti, pilnīgi pretēju tam,'' norāda politoloģe Iveta Kažoka.
Vērojot abu pušu kampaņas, var manīt, ka tās paļaujas uz baiļu kultivēšanu: “Tas, visticamāk, veicina to, ka atnāks uz referendumu vissakacinātākā sabiedrības daļa. Bet pragmātiskākā un tā, kura vēlās tomēr lielāku racionalitāti šajā izvēlē, varētu palikt mājās.
Tā kā šobrīd abas kampaņas puses ļoti cīnās par to, lai viņu atbalstītāji vispār ierastos iecirkņos, tās šim nolūkam laiž lietā visdažādāko artilēriju, no malas skatoties - ļoti emocionālu.
''Es ceru, ka viņi zina, ko viņi dara, un beigās nesanāks tā, ka tie cilvēki, no kuriem visvairāk ir atkarīga Lielbritānijas nākotne - tās ir jaunākās paaudzes, tie ir izglītotākie cilvēki, tā sabiedrības daļa, kas ir spējusi izsisties dzīvē - ka tieši viņi visa šī trokšņa dēļ nolems palikt mājās, jo tieši tā sabiedrības daļa ir viseirooptimistiskākā.”
Izmaiņas kampaņu tonī manāmas pēc britu parlamentārietes, aktīvas palikšanas aizstāvētājas Džo Koksas slepkavības pagājušajā nedēļā. Pēc tās ļoti daudzi nedēļas nogalē plānotie kampaņu pasākumi tika atcelti, bet vēlāk daudzi politiķi aicināja kampaņas vadītājus būt pieklājīgākiem.
Svētdien, kad kampaņas pamazām atkal uzņēma apgriezienus, bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons, kurš iepriekš izcēlies ar ļoti asiem un dažreiz nepatiesiem apgalvojumiem, atkal pievērsās imigrācijas politikai, kas “brexiteru” pusē ir ļoti populāra. Džonsons kārtējo reizi solīja atgūt kontroli pār robežām.
Tikmēr Lielbritānijas Neatkarības partija pirms pāris dienām laidusi klajā reklāmu, kurā izmantota fotogrāfija no Slovēnijas robežas pagājušā gada vasarā, migrācijas krīzes augstākajā punktā, un papildināta ar tekstu “Eiropas Savienība ir pievīlusi mūs visus”. Šis plakāts jau ticis nodots policijā izvērtēšanai un salīdzināts ar nacistu propogandas tradīcijām.
Tuvojoties referendumam, jaunas aptaujas tiek veiktas ik dienas, tomēr nekādu skaidrību par nākotni tās nevieš. Iepriekšējās nedēļas sākumā teju visas aptaujas rādīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju vēlas izstāsities no ES, bet jaunākās aptaujas rāda, ka vienāds skaits vēlētāju ir abās pusēs. Jāatzīmē, ka līdzīga neskaidrība valdīja arī pirms Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām pagājušajā gadā. Pēc aptauju rezultātiem tika prognozēts līdzīgs balsu skaits abām partijām, tomēr beigās pārliecinošu pārsvaru guva “Brexit” referendumu solījusī Kamerona konservatīvā partija.
Referenduma iznākumu ar aizturētu elpu gaida ne tikai Eiropā, bet arī ASV, kurā Teksasas štats pēc rezultātiem spriedīs, vai mēģināt atdalīties no ASV, izsludinot neatkarības referendumu jeb “Texit”.
