Šāda informācija izriet no policijas sniegtajām atbildēm. Policija arī nekomentē, vai iespējams, ka vīrietis varētu būt Latvijā. Tomēr policija apliecina, ka aktīvi sadarbojas ar Lielbritānijas policiju. Jau izskanējis, 1990.gadu beigās viņu Latvijā tiesāja par savas sievas slepkavību un tiesa viņam piesprieda astoņu gadu cietumsodu.
Policijas mājaslapā 14 gadu vecās Alises lietai atvēlēta lielākā uzmanība un viņas meklēšanā iesaistīti ļoti lieli policijas spēki. „Mēs esam izveidojuši interaktīvu karti, kas parāda visus galvenos pieturpunktus Alises ceļojumā ceturtdien, 28.augustā…,” stāsta britu policijas pārstāvis Endijs Čalmers arī informē par vietām, kur Alisi fiksējušas pilsētā izvietotās videonovērošanas kameras. Meklējot meiteni, pie upes ir atrasta meitenes mugursoma, kurā ir viņas apavi, apakšveļa un pusdienu kastīte, vēsta policija. Mediji vēsta, ka pēcāk upē atrasts nazis.
Arī vēlos paziņot, ka Arnis Zaļkalns tiek uzskatīts par aizdomās turēto saistībā ar Alises Grosas pazušanu. Mēs zinām, ka 28.augustā, kad Alise pazuda, viņš bija braucis ar riteni pa to pašu ceļu, pa kuru gāja Alise, tikai 15 minūtes pēc tam,” atgādina britu policijas pārstāvis Karls Mehta. Arī viņš piemin 41 gadu veco Zaļkalnu, kurš pirms vairākiem gadiem no Latvijas pārcēlās uz dzīvi Londonā.
Mehta arī atgādina Zaļkalna pagātni. „Izmeklēšanas laikā esam noskaidrojuši, ka Zaļkalns Latvijā 1998.gadā ir bijis tiesāts par slepkavību. Un zinām, ka 2009.gadā Lielbritānijā viņu arestēja par uzmākšanos nepilngadīgai meitenei. Taču izmeklēšana neapstiprināja šīs aizdomas un policija izbeidza izmeklēšanu,” pauž Mehta.
Arī Zaļkalns ir pazudis, un policija viņu aktīvi meklē. To, vai pastāv kāda iespēja, ka viņš ir Latvijā, uz šo jautājumu ne Lielbritānijas policija, ne Latvijas policija tiešas atbildes nesniedz. Britu policija gan apstiprinājusi, ka Zaļkalna pase palikusi viņa dzīvesvietā Londonā.
Taču no Latvijas policijas skopajām atbildēm izriet, ka starptautiska meklēšana nav izsludināta.
Protams, britu policija ir sazinājusies ar Latvijas policiju, un saziņa notiek ikdienā jau ilgāku laiku. Arī šīs lietas ietvaros saziņa ir ļoti intensīva un ir saņemti dažādi pieprasījumi no britu policijas, kurus Latvijas policija iespēju robežās cenšas izpildīt,” stāsta Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Ārvalstu presē pievērsta arī uzmanība astoņu gadu cietumsodam, ko Zaļkalnam par slepkavību 1990.gadu beigās piesprieda Latvijā. Tāpēc Latvijas Radio Rīgas apgabaltiesā iepazinās ar Zaļkalna krimināllietu. Šī lieta aizsākās 1997.gadā, kad Arnis Zaļkalns ieradās policijā, lai vēstītu, ka pazudusi ir viņa sieva. Policija sāka sievas meklēšanu. Taču pēc dažiem mēnešiem atklājās, ka pats Zaļkalns sievu ievilinājis mežā - bijušajā armijas zonā Vecāķos, ar nazi nogalinājis un līķi apracis mežā. Zaļkalns labprātīgi atzinās. No liecinieku liecībām krimināllietā izriet, ka pāra vidū bija samilzušas nesaskaņas. Arī atklāts, ka Zaļkalns bez atļaujas glabājis un nēsājis šaujamieroci un munīciju.
Par smago noziegumu Rīgas apgabaltiesa vīrieti notiesāja uz astoņiem gadiem. To labi zina arī britu policija. To, kāpēc piespriesti tieši astoņi gadi, kas ir minimālā soda sankcija Kriminālkodeksa 98.pantā, spriedumā skaidroja Rīgas apgabaltiesa. Proti, Zaļkalna atbildību pastiprinošus apstākļus tiesas kolēģija nekonstatēja, bet atbildību mīkstinot Zaļkalna savas vainas atzīšana un nožēla. Tiesa arī raksta - no darbavietām, kā arī Rīgas Centrālcietuma, kur viņš gaidīja tiesu, Zaļkalns tiek raksturots pozitīvi un agrāk nav sodīts. Novērtējot šos apstākļus, tiesas kolēģija uzskatīja, ka Zaļkalnam iespējams piemērot minimālo soda sankciju, kāda paredzēta par smago noziegumu.
Prokurors gan iesniedza prokurora protestu, norādot, ka sods ir pārāk maigs, jo slepkavība bija izplānota, pēc tam policija un tuvinieki maldināti par sievietes pazušanu. Tomēr Augstākā tiesa atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu.
