ĪSUMĀ:
- Kopš Mejas piedāvātā plāna noraidīšanas deputāti iesnieguši aptuveni 20 labojumus.
- Labojumu apstiprināšanas gadījumā parlaments varētu akceptēt jaunu “Brexit” plānu.
- Labojumu mērķis ir novērst Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās.
- Iespējama arī “Brexit” datuma atlikšana.
- Mejas birojs: ES būs jāpiekrīt izmaiņām “Brexit” līgumā.
- Lielākie strīdi aizvien par Ziemeļīrijas robežas noregulējumu.
Vienošanās labojumi piedāvā gan pilnībā atteikties no Eiropas Savienības (ES) pamešanas bez vienošanās par turpmākajām attiecībām, gan rosina atcelt vai ierobežot Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.
Īrija gan paziņojusi, ka šajā jautājumā piekāpties nav gatava. Dublinas pozīciju ir apstiprinājusi arī Eiropas Savienība.
Pirms diviem gadiem, aizsākoties “Brexit” procesam, britu parlamenta deputāti pieprasīja sev tiesības balsot par premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar Eiropas Savienību par Lielbritānijas izstāšanās noteikumiem. Turklāt deputāti vēlējās ne tikai pateikt „jā” vai „nē” piedāvātajam dokumentam, bet arī iesniegt savus labojumus vai alternatīvus piedāvājumus. Otrdien beidzot ir pienācis laiks šādiem balsojumiem.
Kopš sākotnējās vienošanās pārliecinošā noraidījuma pirms divām nedēļām parlamentārieši gan no opozīcijas, gan no valdošās Konservatīvās partijas ir iesnieguši aptuveni 20 dažādus labojumus, kuru apstiprināšanas gadījumā uzlabotā izstāšanās vienošanās varētu iegūt parlamenta vairākuma atbalstu.
Starp šiem labojumiem ir vairāki, kuru mērķis ir novērst bezvienošanās “Brexit” scenāriju. Viens no tiem pieprasa bezvienošanās scenāriju izslēgt pilnībā, otrs ļautu parlamentāriešiem balsot par likumprojektu, kas uzliktu par pienākumu premjerministrei gadījumā, ja nav iespējams gūt parlamenta vairākuma atbalstu, prasīt izstāšanās termiņa pagarināšanu. Tas savukārt nozīmētu “Brexit” datuma atlikšanu.
Taču vislielākā uzmanība būtu jāpievērš konservatīvo deputātu Endrjū Marisona un Grehema Breidija piedāvājumiem Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējuma jautājumā. Viens no šiem labojumiem pieprasa noregulējumam noteikt darbības termiņu līdz 2021. gada decembrim, otrs prasa šo punktu no izstāšanās līguma izņemt vispār.
Tieši Ziemeļīrijas robežas jautājums ir izraisījis tik asas domstarpības gan starp Londonu un Eiropas Savienību, gan Lielbritānijas valdošās partijas iekšienē. Viens no ietekmīgākajiem Konservatīvo partijas “Brexit” aizstāvjiem Boriss Džonsons paziņojis, ka premjerministre Terēza Meja noteikti gūtu ļoti plašu parlamentāriešu atbalstu, ja viņai izdotos panākt Eiropas Savienības atteikšanos no Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējuma.
Savā komentārā laikrakstā „Daily Telegraph” Džonsons aicinājis premjerministri iekļaut izstāšanās līgumā tā dēvēto „Brīvības klauzulu”, kas dotu tiesības Lielbritānijai izstāties no Ziemeļīrijas pagaidu noregulējuma bez Eiropas Savienības apstiprinājuma. Līdzīgu viedokli paudis arī Džeikobs Rīss Moggs, kurš paudis pārliecību, ka Ziemeļīrijas noregulējuma anulēšana nozīmētu eiroskeptisko konservatīvo nemiernieku atbalstu valdības nostājai.
Pirmdien pusdienlaikā britu premjerministres birojs paziņoja, ka Eiropas Savienībai būs jāpiekrīt izmaiņām “Brexit” līgumā. Pagaidām gan netiek paskaidrots, vai runa ir par pilnīgu līguma teksta maiņu vai arī kādu jaunu pielikumu.
Tikai dažas dienas pirms šīsdienas balsojuma Īrijas vadošās amatpersonas brīdinājušas Terēzu Meju būt uzmanīgai ar šādiem lēmumiem.
Īrijas ārlietu ministrs un premjerministra vietnieks Saimons Kovenijs norādījis, ka pašreizējā situācija ir izveidojusies tikai pašas Lielbritānijas noteikto sarkano līniju dēļ. Tāpat viņš norādījis, ka tā vietā, lai censtos panākt vienošanos Lielbritānijas parlamentā, būtu jādomā par vienošanos, kura gūtu atbalstu arī pārējā Eiropas Savienībā.
“Mums ir izstāšanās vienošanās un turpmāko attiecību deklarācija. Manuprāt, šīs problēmas ir iespējams atrisināt, izmainot mērķus nākotnes attiecību līgumā. Tas ļautu pārliecināt cilvēkus, ka Ziemeļīrijas robežas noregulējums nekad nebūs jāpielieto,” norādīja Kovenijs.
“Šādi process varētu virzīties uz priekšu tā vietā, lai britu parlaments lemtu par kaut ko, kas varētu iegūt vairākumu Vestminsterā, bet nekādā gadījumā netiktu ratificēts Eiropas Savienības pusē. Ieklausieties tajā, ko saka cilvēki Eiropā, – šis nav jautājums tikai par Lielbritānijas nākotni. Tas ir jautājums par mūsu kopīgo nākotni, par Eiropas Savienību un Lielbritāniju, kas ir atdalītas, bet strādā kopīgi mūsu kopējo interešu labā. Ir jāsaprot, ka Eiropas Parlaments vienkārši neratificēs izstāšanās līgumu, ja tajā nebūs iekļauts Ziemeļīrijas noregulējuma jautājums,” pauda Kovenijs.
Īrijas pozīciju apstiprināja arī Eiropas Komisijas runasvīrs Margaritis Shins, norādot, ka izstāšanās līguma teksts no jauna atvērts netiks. Pēc viņa vārdiem, par šo līgumu ir vienojušās 27 dalībvalstis un šis teksts ir saskaņots arī ar Apvienotās Karalistes valdību, tāpēc nekādu jaunu sarunu nevar būt. Ja britu parlamentārieši tomēr nobalsotu par prasību veikt izmaiņas Ziemeļīrijas noregulējuma jautājumā, Brisele gaidīšot britu valdības viedokli ar turpmākajiem soļiem.
Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, vairāki britu preses izdevumi atzīst, ka tiem nav īsti skaidrs, kas tieši šodien britu parlamentā notiks - vai valdība iesniegs arī savus labojumus, vai arī tiks atbalstīti aicinājumi izvairīties no izstāšanās bez vienošanās. Turklāt nav arī skaidrs, kurus labojumus balsošanai virzīs pārstāvju palātas spīkers. Ne mazsvarīgs ir arī tas, kādā kārtībā notiks balsojumi, jo viena labojuma apstiprināšana var likvidēt nepieciešamību pēc citiem labojumiem.
