Lielbritānijā jau ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa: partijas tiekas ar vēlētājiem un sacenšas par to, kurš vairāk sasolīs. Leiboristi vēlētājiem sola papildu brīvdienas. Taču tieši viņiem prognozē sāpīgu zaudējumu līdera Džeremija Korbina dēļ, kurš ik pa brīdim iekuļas nepatikšanās. Piemēram, pirms dažām dienām viņš pamanījās uzrunāt vēlētājus, stāvot ar muguru, līdz piesteidzās palīgs un pagrieza runātāju uz pareizo pusi. Tiek solīta cīņa pret mazām algām un veselības aprūpes sistēmas krīzes risināšana, tiesa – nesakot, kur tam visam valsts ņems naudu.
Liberāldemokrāti ir vienīgā lielā partija, kas ir paziņojusi, ka vēlas palikt vienotajā tirgū un saglabāt brīvu darbaspēka migrāciju. Savukārt Zaļā partija uzvaras gadījumā nupat apsolījusi sarīkot otru referendumu. Apvienotās Karalistes Neatkarības partija iestājas par tā saukto "cieto Brexit”, vēloties vēl vairāk kontrolēt imigrāciju.
“Tāpat kā jebkurai valstij gribas saglabāt savu etniskumu un kultūru, un, protams, atbraucot tik daudziem emigrantiem no tik dažādām valstīm, visi vēlēsies iziet no ES. Bet es pilnīgi neuztraucos, kāds iznākums būs,” saka Londonā skaistumkopšanas jomā strādājošā Diāna Bārzdiņa, kura kārto dokumentus kļūšanai par Apvienotās Karalistes pilsoni.
Uzvara vēlēšanās tiek prognozēta Terēzes Mejas Konservatīvajai partijai, kas vēlas iegūt stabilu vairākumu parlamentā, solot izstāties no vienotā tirgus un izbeigt brīvo darbaspēka kustību. Taču atsevišķas neatkarīgas aptaujas rāda, ka atbalsts torijiem varētu būt krities.
Londonā dzīvojošs mākslas students Konstantīns Nikiforovs atgādina, ka viens no Terēzas Mejas solījumiem bijis nerīkot ārpuskārtas vēlēšanas, tieši par to viņai tiek daudz pārmests.
“Varbūt Konservatīvā partija vienkārši nezina, ko darīt ar “Brexit”, un ar šīm vēlēšanām mēģina noņemt sev atbildību par notiekošo. Pēc mana uzskata, Terēza Meja ir tāda pati kļūda kā Tramps un, iespējams, Lepēna. Un ļoti ceru, ka ar šīm vēlēšanām cilvēki beidzot to sapratīs,” saka Konstantīns Nikiforovs.
Papildus milzīgajām problēmām, kas gaidāmas izstāšanās sarunās ar Eiropas Savienību, nupat kāds pensionēts skotu ārsts Endrjū Vats paziņojis, ka saskaņā ar Eiropas Savienības 2011.gada akta otro daļu ir nepieciešams vēl viens referendums, lai izstātos no Eiropas Savienības. Iespējams, atkal tiks ierosināta tiesas prāva, un arī iepriekšējo tiesas prāvu iniciatore Džina Millere grasās turpināt cīņu pret “Brexit”. Eiropas Savienības piekritēji joprojām cer, ka referenduma rezultāts varētu tikt pārskatīts.
Taču latviešu diasporas ziņu portāla “Anglo Baltic News” īpašnieks Lauris Lauskis nedomā, ka vēlēšanas ko mainīs: “Vēlēšanas varētu britu pašu politiskajā vidē veidot kaut kādas izmaiņas, bet tie ir arī noteikti kādi ilgstoši procesi. Un viens balsojums vai viens pagrieziens nemainīs kursu ar to pašu “Brexit”.”
Biznesa konsultante Edīte Malvesa-Brauela savukārt domā, ka vēlēšanas varētu nest jaunas vēsmas, jo nupat likās, ka Lisabonas līguma 50.pants ir iedarbināts un viss ir skaidrs, bet tā nebūt neesot: “Manā skatījumā, varētu būt ļoti interesants iznākums. Kaut vai tāpēc, ka mēs nezinām, kas vinnēs – vai tie būs toriji, kurš atbalstīs Meju, kurš pārējos. Interesants laiks, ārkārtīgi interesants.”
Lai arī mediji vēlēšanas apspriež gari un plaši, tomēr paši briti par politiku ikdienā runā maz, jo tas skaitās sliktais tonis. Iemesls ir gluži vienkāršs – sarunas par politiku visbiežāk izraisa strīdus, savukārt pieklājīgs cilvēks no nevajadzīgiem strīdiem izvairās.
Līdzīgi rīkojas arī restorāna menedžeris Imants Zusmanis, un tam piekrīt arī daudzi citi latvieši, kuru darbs saistīts ar cilvēkiem.
Oficiāli Latvijas un Apvienotās Karalistes dubultpilsoņu ir nedaudz vairāk par tūkstoti, un Londonas slimnīcas operāciju māsas asistents Timurs Ancovs ir viens no tiem, jo pavisam nesen ir saņēmis britu pasi. Viņam šīs būs pirmās vēlēšanas: “Ne tuvu nav nekādas skaidrības, par ko es varētu atdot savu balsi. Leiboristi tur ļoti maz kaut ko par sevi atgādina, un konservatīvie savukārt ļoti spēcīgi to dara, bet diemžēl nevieš uzticību – visas frāzes, diezgan atrautas no realitātes. Droši vien kaut kā paļaušos uz intuīciju, un īstenībā mans prāts šobrīd vairāk ir pievērsts Latvijā pašvaldību vēlēšanām.”
Tā kā Timurs Ancovs vēlas piedalīties pašvaldību vēlēšanās Rīgā, tad šobrīd tiek intensīvi meklēta iespēja nobalsot, jo plānots ielidot Rīgā 3.jūnijā īsi pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Latvijas pašvaldību vēlēšanās ir iespējams nobalsot, tikai fiziski atrodoties Latvijā, nepastāv iespēja balsot pa pastu vai Latvijas vēstniecībās ārzemēs.
Ziņots, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja 18.aprīlī paziņoja par ārkārtas vēlēšanām šī gada 8. jūnijā. Meja pavēstīja, ka Lielbritānijai pēc referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nepieciešama noteiktība un spēcīga vadība.
Vēlāk Lielbritānijas parlaments atbalstīja ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu.
