Tādējādi izrādījies, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu skaits ir gandrīz divtik lielāks, nekā iepriekš ticis uzskatīts.
Pirms galīgā termiņa - 30. jūnija - krasi pieauga uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaits no tiem ES pilsoņiem, kas vēlas saglabāt līdzšinējās tiesības, kādas viņi Lielbritānijā baudīja pirms valsts izstāšanās no bloka.
Tomēr pēc pārejas perioda beigām 1. janvārī ES pilsoņiem, kas vēlas palikt Lielbritānijā, nākas saskarties ar lielākām grūtībām saglabāt uzturēšanās tiesības un darbavietas.
Galīgais uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaits sasniedzis 6,02 miljonus, no kuriem 5,1 miljons ir jau apmierināti.
Kad 2019. gadā tika uzsākta uzturēšanās atļauju izsniegšana līdz tam valstī dzīvojošajiem ES pilsoņiem, tika lēsts, ka viņu ir aptuveni 3,7 miljoni.
Pēdējā mēneša laikā pirms galīgā termiņa tika iesniegti vairāk nekā 400 000 pieprasījumu, vēsta Iekšlietu ministrija, piebilstot, ka tie, kas termiņu nokavējuši "pamatotu iemeslu" dēļ, joprojām drīkst iesniegt uzturēšanās atļauju pieprasījumus.
"Kad mēs atstājām ES, mēs apsolījām aizsargāt to ES pilsoņu tiesības, kas Apvienotajā Karalistē apmetušies uz dzīvi, un izvērsām ļoti efektīvu (..) izkārtojumu, lai viņi arī turpmākajos gados varētu saukt Apvienoto Karalisti par savām mājām," paziņojusi iekšlietu ministre Priti Patela.
Tomēr imigrantu tiesību aizstāvji apgalvo, ka valdības piedāvātais mehānisms daudzus atstājis aiz borta, tostarp nepilngadīgos, kas nonākuši aprūpes iestādēs, jauniešus, kas, kļūstot pilngadīgi, pametuši aprūpes iestādes, bezpajumtniekus un daļu gados veco ļaužu.
Tajā pašā laikā imigrācijas ministrs Kevins Fosters norādījis, ka
valdība izstrādājusi drošības mehānismus tām personām, kas nav pieprasījušas uzturēšanās atļaujas, lai gan tām uz to ir tiesības.
Viņš uzsvēris, ka ikviens iegūs tādu statusu, kāds tam pienākas.
Iekšlietu ministrija arī norādījusi, ka to 570 000 cilvēku statuss, kuru pieprasījumi vēl tiek izskatīti, līdz lēmuma pieņemšanai ir aizsargāts.
