Opozīcija ar leiboristiem priekšgalā grasās rosināt priekšlikumus, lai parlaments pārņemtu kontroli pār "Brexit" procesu un nepieļautu bezvienošanās izstāšanos. Jebkurš jauns likums jāapstiprina abās parlamenta palātās, un process parasti prasa vairākas nedēļas. Taču to var mēģināt izdarīt dažās dienās, likumprojektam piemērojot steidzamības statusu.
Lai novērstu bezvienošanās "Brexit, opozīciju tās centienos grasās atbalstīt arī daļa deputātu no Džonsona vadītās Konservatīvās partijas. Likmēm augot, pirmdien britu mediji ziņoja, ka konservatīvo deputāti it kā esot brīdināti, ka tiks izslēgti no partijas, ja viņi sacelsies pret Džonsonu.
Bijušais tieslietu ministrs Terēzas Mejas valdībā, konservatīvo deputāts Deivids Gauke uzskata, ka Džonsons cenšas transformēt torijus, vairāk nosverot svaru kausus par labu "Brexit" atbalstītājiem, un partiju "attīrot" no dumpiniekiem. Raidsabiedrībai BBC Gauke pirmdien teica, ka izslēgšanas draudi viņu neatturēs no balsošanas pret Džonsona valdību.
"Ja es ļautu 31. oktobrī notikt bezvienošanās "Brexit", es būtu līdzatbildīgs tajā, kas šai valstij būs slikti. Cilvēki zaudēs darbu, un ilgtermiņā Apvienotā Karaliste var sašķelties, no tās var izstāties Ziemeļīrija un Skotija.
Tas būtu ļoti slikts iznākums, un mans pienākums ir kaut ko darīt. Ja tas nozīmē, ka manai karjerai pienāk beigas, es par to, protams, būtu ļoti sarūgtināts. Es negribu, lai tas notiek. Taču man pirmajā vietā ir jāliek valsts nacionālās intereses," teica Gauke.
Konservatīvajiem ar Ziemeļīrijas Demokrātiskās unionistu partijas atbalstu parlamentā ir tikai viena krēsla vairākums. Tādēļ Džonsona taktika var novest pie palikšanas mazākumā. Vienlaikus tiek ziņots, ka Džonsons apsverot arī ārkārtas vēlēšanu iespēju – kopš viņa kļūšanas par premjeru konservatīvo reitingi jūtami kāpuši.
Ārkārtas vēlēšanu izsludināšanai nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts. Otrs variants – zaudējums neuzticības balsojumā un nespēja apstiprināt jaunu valdību divu nedēļu laikā.
Džonsons Briselei pieprasījis izmaiņas iepriekšējās Mejas valdības noslēgtajā izstāšanās līgumā attiecībā uz Ziemeļīrijas robežas jautājumu. Viņš uzstājis, ka ir alternatīvi risinājumi. Tomēr ES norādījusi, ka pašreizējā vienošanas ir "labākā iespējamā", bet no Džonsona pagaidām neesot dzirdētas darbotiesspējīgas alternatīvas. Uz to pirmdien, 2. septembrī, atkārtoti norādīja Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva.
"Mēs esam gatavi konstruktīvi strādāt ar premjerministru Džonsonu, lai izskatītu jebkādus konkrētus priekšlikumus, kādi viņam varētu būt, ja vien šie priekšlikumi nav pretrunā izstāšanās līgumam," teica Andrejeva
Džonsona valdība uzstājusi, ka Briseles piekāpšanos un izmaiņas panākt ir iespējams un izstāties ar vienošanos, ja Lielbritānija ticami demonstrēs, ka ir gatava izstāties bez vienošanās. Tādēļ Dauningstrīta pārmet parlamentam, īpaši konservatīvo deputātiem, ka viņi ar gatavību atlikt "Brexit" grauj šo Džonsona stratēģiju.
Džonsonam pietuvinātas personas arī teikušas, ka premjers sakāves gadījumā varētu 14.oktobrī sasaukt ārkārtas vēlēšanas. Tomēr arī šādam solim būs nepieciešams balsojums parlamentā. Lai gan opozīcijā ir atbalsts šādai idejai, viņi bažījas, ka Džonsonam nevar uzticēties – ka viņš šo datumu varētu pārlikt pēc tam, kad valsts jau būs izstājusies no bloka bez vienošanās. Džonsons gan pats šīs baumas par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu noraidījis.
Britu premjers paudis gatavību izstāties no bloka bez vienošanās, jo nav apmierināts ar pašreizējo vienošanos, konkrēti Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinajumu, kuru Brisele negrasās mainīt.
