Intervijā laikrakstam „The Daily Mail” Lielbritānijas finanšu ministrs Sadžids Džavids piektdienas, 27.septembra, vakarā norādījis, ka bezvienošanās “Brexit” gadījumam izveidotā fonda līdzekļi būtu domāti uzņēmumiem, universitātēm un labdarības organizācijām, kuras tuvāko gadu laikā varētu ietekmēt Eiropas Savienības finansējuma zaudēšana. Ministrs apsolīja, ka gadījumā, ja Lielbritānija 31.oktobrī aizies no bloka bez vienošanās, šīs organizācijas jau nākamgad saņems 4,3 miljardus mārciņu.
Detalizētāku informāciju šajā jautājumā Džavids laikrakstam gan nav sniedzis.
Viņš piebildis, ka bezvienošanās “Brexit” 31.oktobrī būs mazāks ļaunums nekā neizstāšanās no Eiropas Savienības, jo palikšana bloka sastāvā, viņaprāt, ''saplēsīs britu sabiedrības audumu''.
Tikmēr Skotijas Nacionālā partija brīdinājusi, ka tuvāko dienu laikā varētu notikt balsojums par neuzticības izteikšanu premjerministram Borisam Džonsonam. Partijas līdere Nikola Stērdžena iepriekš paziņoja, ka partija uz laiku varētu atbalstīt Džeremija Korbina kļūšanu par premjeru, lai no Briseles pieprasītu “Brexit” pagarinājumu, bet pēc tam izsludinātu ārkārtas vēlēšanas.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta.
Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma tika apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim, bet Augstākā tiesa 23. septembrī paziņoja, ka tas bija nelikumīgi un parlamenta darbs nav apturēts.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.
