Barnjē tikās ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu un Eiropas lietu ministriem, lai ziņotu par jaunāko attīstību „Brexit” sarunās, kas ilgušas visu nakti. Tomēr sarunās joprojām nav tāda progresa, kas dotu cerību, ka šo lappusi drīzumā varēs slēgt. Sarunas notika aiz žurnālistiem slēgtām durvīm, taču Barnjē savos komentāros bija piesardzīgs, sakot, ka jebkas, ko viņš paustu, varētu izraisīt vēl lielāku spriedzi jau tā nokaitētajā gaisotnē.
Britu premjerministres Terēzas Mejas pārstāvji Londonā norādīja, ka, lai būtu vēl kāda cerība vienošanos noslēgt vēl šomēnes, būtu svarīgi trešdien sarunas pabeigt, un tad jau drīzumā arī sasauktu valstu vadītāju ārkārtas samitu, kurā vienošanos par izstāšanos parakstītu un varētu turpināt tālāko procesu. Pretējā gadījumā krīze vilksies līdz decembra vidum, kad Briselē ir paredzēts ierastais valstu vadītāju samits.
Jo ilgāk viss ieilgst, jo vairāk pieaug bažas, ka Lielbritānija no ES martā aizies bez "sakārtotas saimniecības". Par to ļoti uztraukusies ir Īrija, kas ir Lielbritānijas robežvalsts. Tieši par Īrijas robežu, kā saprotams no sarunveža Barnjē sacītā, arvien arī ir lielākā neskaidrība. Proti, kā atrisināt šo situāciju tā, lai neciestu iedzīvotāji un bizness, kurus vienā naktī varētu izšķirt ierobežojumu mūris. Īru ārlietu ministrs Saimonds Kovenijs medijiem paudis, ka šī ir ļoti izšķiroša nedēļa, bet arī skaidrs, ka neviens no jautājumiem, par kuriem ir tik grūti vienoties, nav jauns. „Tiem vajag laiku un vietu,” atzīst Kovenijs.
„Mums ir laiks, bet ne tik daudz,” medijiem atzina Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss, bilstot, ka cer, līdz Ziemassvētkiem viss būs atrisināts. „Es pats nesen biju Londonā un centos pārliecināt, ka mums vajag virzīties uz priekšu vismaz ar muitas savienību, taču tagad mēs joprojām gaidām ziņas no Londonas,” atzina Reinderss.
Dokumentos ir jāparedz arī summa, kas Lielbritānijai būtu vēl jāsamaksā, aizejot no ES, un kas varētu būt 45 miljardu eiro liela, garantētas ES pilsoņu tiesības un pēc izstāšanās divu gadu ilgs pārejas periods, kura laikā Lielbritānija joprojām pakļautos ES likumiem. Tajā laikā arī notiktu galvenās sarunas par nākotnes attiecībām. Taču šīm idejām ir ļoti daudz pretinieku Terēzas Mejas pašas valdībā, kuri uzskata, ka Lielbritānija šādā veidā paliek pārāk ilgi ES atkarībā. Tādēļ tiek prognozēts, ka arī valdības sēdē šīs ieceres negūs zaļo gaismu. Tomēr sarosījušies ir ne vien „Brexit” atbalstītāji, bet skaļāk savas balsis paceļ arī pretinieki, kuri aktīvāk pieprasa atkārtotu referendumu.
Otrdien Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja sasaukusi valdības sēdi, taču, kā ziņu aģentūrai AFP pavēstījis kāds procesiem tuvu stāvošs avots, joprojām nav dokumenta, par ko diskutēt. Jūtot spriedzi un neskaidrību, jau nedēļas nogalē samazinājusies britu mārciņas vērtība.
