Pēc ilgstošām diskusijām un nespējas vienoties ar ES Šveices politiķi ir nolēmuši nogaidīt. Galvenais, ko Berne šobrīd vēro, ir tas, kā varētu beigties Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Lai gan Šveices un Lielbritānijas referendumi nav juridiski saistīti, tos skaidri vieno viens un tas pats temats – migrācija.
Kā zināms, Šveices pilsoņi 2014. gadā nobalsoja par izmaiņām valsts konstitūcijā, kas uzliek par pienākumu ierobežot migrāciju. Tomēr konkrētais risinājums bija jāatrod parlamentam un valdībai līdz nākamā gada februārim. Sākumā Berne vēlējās uzlikt migrācijas kvotas. Tomēr tās apdraudētu Šveices iespējas tirgot savas preces un pakalpojumus Eiropas Savienībā. Tas savukārt varēja radīt nopietnu sitienu ekonomikai, jo tieši bloka valstis ir Šveices lielākais tirdzniecības partneris.
Tādēļ Šveice nolēma ieviest citu risinājumu. Proti, priekšroka uz brīvām darbavietām turpmāk būs vietējiem iedzīvotājiem, ātrāk izsludinot viņiem vakances. Eiropas Komisija (EK) atbalsta šādu risinājumu un, kā uzsvēra tās preses sekretāre Mina Andrejeva, priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir personīgi palīdzējis pie tā nonākt.
“Priekšsēdētājs Junkers ir piecas reizes ticies ar esošo Šveices prezidentu Johannu Šneideru-Ammanu, kā arī vēl trīs reizes ar iepriekšējo Šveices prezidenti Simonetu Sommarugu," norādīja Andrejeva. "Viņam ir bijušas arī astoņas telefonsarunas, lai to visu sagatavotu. Tādēļ es domāju, ka mēs varam droši apgalvot, ka Eiropas Komisija ir nevis vērojusi notiekošo, bet ir aktīvi palīdzējusi virzīt notikumus vēlamajā virzienā, kā tas arī notika piektdien," klāstīja Andrejeva.
Briseles kuluāros bieži izskan viedoklis, ka Eiropas Savienības vēlmi piekāpties Šveices prasībām ir būtiski mazinājuši Lielbritānijas referenduma rezultāti.
Proti, arī Londona vēlētos saglabāt iespēju pārdot savas preces citās Eiropas valstīs, bet ierobežot iebraucēju skaitu. Tomēr pārējās bloka valstis saka: visu vai neko. Citiem vārdiem sakot, četras Eiropas pamatbrīvības – preču, kapitāla, pakalpojumu un darbaspēka pārvietošanās brīvība - ir nedalāmas. Līdzīga situācija ir arī ar Šveici.
Tagad viens no galvenajiem jautājumiem būs, kā esošais likums tiks ieviests dzīvē un vai ES pilsoņi, it sevišķu pārrobežu strādnieki, netiks būtiski diskriminēti. Jaunais risinājums nav pa prātam arī radikālajai Šveices Tautas partijai. Tā uzskata, ka parlaments nav ņēmis vērā iedzīvotāju vēlmi samazināt iebraucēju skaitu, un pieļauj iespēju sarīkot vēl vienu referendumu par vēl striktākiem migrācijas ierobežojumiem.
