Krusa ir bijusi viena no spilgtākajiem Briseles politiķiem laikā no 2004. līdz 2014. gadam. Toreiz viņa vispirms ieņēma konkurences komisāres amatu un vēlāk atbildēja par digitālo tehnoloģiju attīstību Eiropā.
Tomēr trešdien “Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas konsorcija” publicētie dokumenti met nopietnu ēnu uz viņas līdzšinējo darbu.
Izrādās, ka Krusa līdz pat 2009. gadam, tātad piecus gadus pēc stāšanās komisāres amatā, ir bijusi arī direktore uzņēmuma “Mint Holding”, kas bija reģistrēts Bahamu salās.
EK noteikumi paredz, ka, pirms stāties komisāres amatā, viņai bija jāpamet visi posteņi dažādos uzņēmumos un organizācijās, kā arī skaidri jānorāda, kur viņa ir strādājusi pēdējo 10 gadu laikā. Krusa savā deklarācijā ir norādījusi iepriekšējos amatus aptuveni 60 dažādās kompānijās un organizācijās. Starp tiem ir tādas pazīstamas kompānijas kā “Volvo” un “McDonald's”, bet “Mint Holding” šajā sarakstā nav atrodams.
Krusa ar sava advokāta starpniecību ir paziņojusi žurnālistiem, ka viņa atzīst šo kļūdu un piekrīt, ka viņai ir bijis jānorāda “Mint Holding” savā deklarācijā. Tomēr kādreizējā komisāre uzsver, ka ir bijusi pārliecināta, ka šī kompānija tika likvidēta jau 2002. gadā, kad iecerētais enerģētikas uzņēmuma “Enron” iegādes darījums nav izdevies. Darījuma summa toreiz varēja sasniegt septiņus miljardus ASV dolāru. Līdz ar to Krusas vārds direktoru sarakstā esot palicis vien kļūdas dēļ, ko pamanīja tikai 2009. gadā.
EK pārstāvji norādījuši, ka savulaik institūcija nav informēta par šādu iespējamo interešu konfliktu un tagad vēlas saņemt viņas skaidrojumu. EK prezidents Žans Klods Junkers nosūtījis Krusai vēstuli. Viņa savukārt solījusies labot neizdarību.
Skandāls ap bijušo komisāri Krusu ir nācis gaismā laikā, kad īpašā Ētikas komiteja izskata jautājumu par kādreizējā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu jauno amatu investīciju bankā “Goldman Sachs”.
Lai gan Barrozu ir ievērojis nepieciešamo pusotra gada pārtraukumu, pirms uzsākt pildīt jaunos pienākumus, viņa nozīmēšana ir raisījusi vairākus jautājumus. Tādēļ ES tiesībsargs Emīlija O'Reilija ir mudinājusi komisiju mainīt Ētikas kodeksu un nopietnus gadījumus turpmāk izskatīt atsevišķi.
Arī vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, kuri ir strādājuši iepriekš no Luksemburgas un Panamas nopludināto dokumentu izpētā, saka - šis gadījums vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc lielākas caurskatāmības. Pašreiz gandrīz neviens nezina, kuram īsti pieder tā dēvētajās nodokļu paradīzes zonās reģistrētie uzņēmumi.
Bahamu salas ir viena no šādām zonām, kas publiski reģistros par uzņēmumu īpašniekiem sniedz ļoti maz informācijas. Tomēr tagad žurnālistiem ir nopludināts pusotrs miljons dokumentu no šīs Karību jūras valsts.
Tāpat publiskotie Bahamu salu dokumenti parāda, ka arī Lielbritānijas iekšlietu ministre Embera Rada iepriekš ir strādājusi augstā amatā kādā apšaubāmā uzņēmumā, kura īpašnieks vēlāk tika notiesāts par nepatiesas informācijas sniegšanu.
