Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: Krievija turpina postīt Ukrainas pilsētas - kā to apturēt? (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: Miera sarunas nesekmīgas; Cik lielas ir Krievijas armijas iespējas uzvarēt? (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums: Miera sarunas nesekmīgas; Cik lielas ir Krievijas armijas iespējas uzvarēt?

Bijušais SAB vadītājs: Pēc Ukrainas un Krievijas pušu tikšanās skaidrs – piekāpšanās no Putina nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēc šodienas Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru sarunām Turcijas pilsētā Antaljā ir skaidrs – nekādas atkāpšanās no iecerētā no Krievijas prezidenta Vladimira Putina, kurš pret savu kaimiņvalsti izvērsis karu, nav. Tādu uzskatu Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš.

Viņš arī sacīja, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nav lēmumu pieņēmējs, taču Ukrainai, kuru 10. marta tikšanās laikā pārstāvēja ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, tajās jāpiedalās, citādi viņi potenciāli palaistu garām iespēju novērst zvērības.

Taču sagaidīt labu iznākumu no sarunām – maz ticams.

Kažociņš arī vērsa uzmanību uz Krievijas puses pīšanos melos saistībā ar Mariupoles dzemdību nama apšaudīšanu. Ja Lavrovs skaidroja, kāpēc notikušas apšaudes Mariupoles slimnīcā, proti, jo to "ieņēmuši bataljona "Azov" kaujinieki kopā ar citiem radikāļiem, kuri tur ierīkojuši savu atbalsta punktu", tad aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu noliedza, ka apšaudes vispār būtu notikušas.

Bet bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots atzīmēja, ka  Krievijas politika vienmēr bijusi tāda – stāsta vienu, dara citu.

"Šeit mēs to redzam dzīvē. Cilvēki cieš, bet viņi atklāti saka pavisam ko citu,"

viņš vērtēja.

Turpinot par Krievijas metodēm, ierobežojot iedzīvotāju piekļuvi informācijai, Zeibots norādīja – presē parādās Lavrova paziņojumi, ka Krievija nemaz nav uzbrukusi Ukrainai, un cilvēki tam tic. "Biju domājis, ka brīdī, kad sāks saņemt zārkus, krievu tauta sapratīs, kas notiek, bet es saprotu, ka šie zārki vēl nenāk," Zeibots pauda.

KONTEKSTS:

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas sarunas ceturtdien Turcijā beigušās bez būtiskiem rezultātiem.

Abas puses vienojās, ka nepieciešams mazināt civiliedzīvotāju ciešanas, uzturot humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu izkļūt no Krievijas okupācijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Taču Krievija nav piekritusi Ukrainas priekšlikumam par pamiera izsludināšanu uz 24 stundām.

Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs pēc sarunām arī noliedza, ka Krievija būtu uzbrukusi Ukrainai. "Vai mēs plānojam uzbrukt citām valstīm? Citām valstīm uzbrukt mēs neplānojam. Mēs arī Ukrainai neesam uzbrukuši.

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti