Pēc koalīcijas izjukšanas Beļģijā apmierināt protestētāju prasības ir tikpat kā neiespējami.
Nacionālo streiku Beļģijā ierosināja trīs lielākās arodbiedrības. Tās kritizē atalgojuma palielinājumu valstī ekonomiskās izaugsmes laikā – nākamajiem diviem gadiem algu pieaugumam noteikts 0,8% ierobežojums. Tāpat tās pieprasa labākus nosacījumus agrai pensionēšanai un labākas izglītības iespējas darba vietās.
Nacionālais streiks uz 24 stundām paralizējis Beļģijas lidostas, ostas un dzelzceļa satiksmi. Slēgti arī simtiem uzņēmumu.
Par pamatīgiem traucējumiem tika izziņots jau laikus, taču tūkstošiem pasažieru tik un tā iestrēga ceļā uz galamērķiem.
“Mēs dodamies brīvdienās uz Horvātiju, bet tur nelido neviena lidmašīna. Es neesmu priecīga par to, taču viss ir kārtībā. Cilvēkiem ir tiesības streikot. Tiem ir jāstreiko, lai izlaistu tvaiku un lai pateiktu valdībai, ko viņi domā par darba apstākļiem un atalgojumu. Tajā es esmu ar viņiem kopā, tikai diemžēl es ceļoju tieši streika dienā,” medijiem sacīja ceļotāja Marija Smita.
Pēc Beļģijas Ekonomikas ministrijas aplēsēm, nacionālā streika radītie zaudējumi var sasniegt teju miljardu eiro.
Taču valdībai Šarla Mišela vadībā patlaban nav pienācīgas kapacitātes, lai reaģētu uz arodbiedrību prasībām. Pēc koalīcijas izjukšanas pērnā gada nogalē Mišela administrācija var tikai pildīt iepriekš pieņemtos lēmumus.
