Sadaļas Sadaļas

Pusdiena

ASV prezidenta vēlēšanas: Demokrātu vidū uzvar Klintone; Tramps sola republikāņu uzvaru

Pusdiena

Pilnvaru pagarināšana visai LTV valdei maz ticama

Bēgļu plūsmas dēļ Grieķiju atkal brīdina par «izmešanu» no Šengenas zonas

Bēgļu plūsmas dēļ Grieķiju atkal brīdina par «izmešanu» no Šengenas zonas

Grieķija saņēmusi kārtējo brīdinājumu no Eiropas Savienības - ja tā visdrīzākajā laikā nesakārtos robežu ar Turciju, valsti uz laiku varētu izslēgt no Šengenas zonas. Grieķijas robeža ar kaimiņvalsti Turciju ir tas punkts, pa kuru Eiropā ienāk daudz imigrantu, kurus varas iestādes nespēj reģistrēt.

Grieķija iepriekš jau vairākkārt atteicās no Eiropas robežuzraudzības aģentūras „Frontex” palīdzības, sakot, ka pati tiks galā.

Grieķija ir smagā situācijā. Kopā ar Itāliju tā ir visvairāk bēgļu pārpludinātā valsts. No Turcijas pa ūdens ceļiem to turpina sasniegt tūkstošiem cilvēku. Brisele vaino Grieķijas varas iestādes nespējā sakārtot ārējo robežu ar Turciju un pienācīgi reģistrēt cilvēkus, kuri nonākuši Eiropas Savienības un arī Šengenas zonas teritorijā.

Eiropas Komisija kritiku un brīdinājumu izteica jau aizvadītajā nedēļā un tagad par to atgādināts atkal, norādot, ka Grieķijai ir jāuzlabo imigrantu reģistrācijas procedūras, kā arī jānodrošina, lai cilvēkiem noņem pirkstu nospiedumus, rūpīgi pārbauda viņu dokuments un datus ievada dažādās drošības datu bāzēs. Turklāt, kamēr veic šo reģistrāciju, jāgādā par pienācīgu cilvēku izmitināšanu, un tie ienācēji, kuriem patvērums saskaņā ar noteikumiem nepienākas, jādeportē atpakaļ.

Prasību pret Grieķiju ir daudz un likmes ir augstas, jo Brisele draud, ka pretējā gadījumā valsti var uz laiku izslēgt no Šengenas zonas. Tas gan notiktu gadījumā, ja visas dalībvalstis tam piekristu.

Par to asas debates izraisījās arī Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā. Liberāļu un demokrātu alianses līderis, bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstats ļoti kritiski akcentēja notiekošo Grieķijas krastos, pārmetot Eiropas Savienībai kūtrumu, pieturēšanos pie vadlīnijām un aicinot reāli doties palīgā Grieķijai.

„Cilvēki nav reģistrēti, ir tūkstošiem jaunu bēgļu, to jaunā dokumentā konstatējis arī Eiropas policijas birojs „Europol”. Migranti dzīvo neatbilstošos apstākļos. Nav nekādas izšķiršanas, kurš ir bēglis, kurš ekonomiskais migrants. Tas viss absolūti nestrādā,” debatēs uzsvēra Verhofstats.

 “Tas, kas ir steidzami nepieciešams un ko mēs piedāvājam, ir ļoti vienkārši un skaidri - izmantot Eiropas līguma 78. pantu, kas ļauj rīkoties ārkārtas apstākļos, izveidot ātras reaģēšanas spēkus un pārņemt robežu kontroli. Nekādas rekomendācijas te nelīdzēs. Ir jārīkojas nekavējoši, un Eiropas Savienības līderiem par to ir jāpieņem lēmums sanāksmē Briselē 18. februārī,” aicināja Verhofstats.

Tieši 18. februārī Eiropas Savienības līderi ir vienojušies tikties Briselē un pievērsties migrācijai, Šengenas zonas nākotnei, robežu kontrolei un citiem svarīgajiem jautājumiem.

Savukārt angliski rakstošais Grieķijas izdevums „Ekathimerini” vēsta, ka Grieķijas varas iestādes ir sarosījušās un dara visu iespējamo, lai uzlabotu bēgļu patvēruma centrus, radītu jaunus un risinātu problēmas pēc iespējas ātri, jo Vācija visai nepārprotami esot norādījusi, ka, ja Grieķija parādīs rezultātus bēgļu krīzē, tad var rēķināties ar pozitīvu vērtējumu sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram esot paredzēta īpaša tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli ceturtdien Londonā gaidāmajā donoru konferencē par Sīriju.

Ar satraucošu informāciju, kas ļoti tieši skar arī Grieķiju, klajā nākusi ANO bērnu organizācija UNICEF, norādot, ka starp migrantiem, kuri pa jūru dodas no Turcijas uz Grieķiju, tagad vairāk nekā trešdaļa ir bērni.

Starptautiskā migrācijas organizācija pavēstījusi, ka janvārī piektā daļa no noslīkušajiem, kuri mēģinājuši no Turcijas nokļūt Grieķijā, bija bērni. Saskaņā ar Starptautiskā migrācijas organizācijas datiem Aizvadītajā mēnesī Eiropā caur Grieķiju ieradušies vairāk nekā sešdesmit tūkstoši migrantu un bēgļu. Cilvēki lielākoties bijuši no Sīrijas, Afganistānas un Irākas, un aptuveni trešdaļa no viņiem ir nepilngadīgie, kuri Eiropā nokļuvuši vieni paši, bez pavadoņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt