Panorāma

KPV LV tiekas ar vēlētājiem Lielbritānijā

Panorāma

Zināšanu pārbaudes vēsture Latvijā

Bēgļiem nepievilcīgā Dānija

Bēgļiem nepievilcīgā Dānija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lielai daļai Latvijas sabiedrības ir arī noraidoša attieksme pret bēgļiem. Tāpat arī citās valstīs – pārsvarā, Austrumeiropā un Centrāleiropā.  Savukārt Skandināvijas valstis allaž bijušas daudz atvērtākas patvēruma meklētājiem, taču arī tur attieksme ir mainījusies. Par bēgļiem visnepievilcīgāko  Skandināvijas valsti uzskata Dāniju. Tās premjers Larss Leke Rasmusens šonedēļ arī izteicies, ka vajadzētu izveidot vienotu Eiropas centru atraidītajiem patvēruma meklētājiem, kas varētu atrasties bēgļiem nepievilcīgā galamērķa valstī. Kurā valstī šāds centrs varētu atrasties, Dānijas premjers neminēja.

“Ja mēs paskatīsimies uz debesīm, tur ir mākoņi. Tie peld no vienas vietas uz citu. Piemēram, no Dānija uz Vāciju vai uz jebkuru citu valsti. Uz Vidējiem Austrumiem vai Austrāliju. Kāpēc tie peld? Tāpēc, ka ir vējš. Tā nav mākoņu izvēle. Tā arī bēgļi – mēs nebēgam, tāpēc ka vēlamies to darīt. Bet tāpēc, ka esam spiesti to darīt.” - Tā bēgļu situāciju raksturo vīrietis, kurš ir ieguvis uzturēšanas atļauju Dānijā

Šīs jaunais cilvēks sevi dēvē par Saimonu. Viņš ir kurds no Irānas. Pirms sešiem gadiem, meklējot patvērumu, viņš kopā ar savu brāli ir atceļojis uz Dāniju. Saimons nevēlas atklāt savu seju - baidās par sevi un ģimeni, kas joprojām dzīvo Irānā. Lai iegūtu uzturēšanas atļauju Dānijā, Saimons gaidīja sešus gadus:

“Piecus gadus dzīve bija laba. Mēs dzīvojām nometnē, es mācījos skolā Kopenhāgenā, man apmaksāja ceļu uz skolu. Pēc tam mainījās valdība, un mūs visus aizsūtīja uz nometni mežā, kur agrāk bija cietums. Tas atradās ļoti tālu no pilsētas, mums vairs neapmaksāja transportu un tur nebija ko darīt.”

Šīs pārmaiņas Dānijā sākas pēc bēgļu krīzes. 2015.gadā valstī ieradās 21 tūkstotis patvēruma meklētāju. Daļa no viņiem cerēja tikt tālāk - uz Zviedriju, taču atjaunotās robežkontroles dēļ palika Dānijā. Gaidot lēmumu par uzturēšanas atļauju, patvēruma meklētājus izvietoja nometnēs. Viņiem nav tiesību strādāt. Ēšanu bēgļu centros valsts nodrošina par maksu. Tam patvēruma meklētāji saņem nedaudz vairāk par septiņiem eiro dienā. Transportam, lai izbrauktu no centra, parasti nepietiek. To, ka dzīves apstākļi bēgļiem Dānijā nav vispievilcīgākie neslēpj arī  Dānijas Imigrācijas un integrācijas ministrijas pārstāvis Jepe Kirkesovs Vinkels:

«Valdība ir pielikusi daudz pūles, lai padarītu Dāniju mazāk pievilcīgu patvēruma meklētājiem. To jūs varat redzēt mūsu mājaslapā. Visvairāk tas attiecās uz naudas izmaksām. Taču bēgļiem joprojām ir tiesības uz dzīvi izvietošanas centrā, medicīnas pakalpojumiem un izglītību bērniem."

"Mēs uz pusi samazinājām pabalstus. Visiem, kam atteiks patvērumu, būs nekavējoties jādodas prom no Dānijas” - publikācijas ar tādu tekstu 2015.gadā parādījās Libānas laikrakstos. Tās apmaksāja Dānijas valdība, lai radītu priekšstatu – bēgļus viņi negaida. Pamatojums tam ir  ideja - jo mazāk bēgļu, jo labāk tie var integrēties sabiedrībā.

Dāņu ministrs, kas atbild par integrāciju valstī, vienreiz šo procesu salīdzināja ar akmens tilta būvniecību, pa kuru maziem soļiem var savienot tautas un kultūras. Taču tie cilvēki Dānijā, kas ir saskārušies ar bēgļu jautājumu saka – ar maziem soļiem vairs nepietiek! Un ir vajadzīgs lēciens!

Tā radās ideja par "Trampoline house" jeb “batuta māju”. Tas ir centrs, kas sniedz bēgļiem dažāda veida palīdzību – materiālu un morālu. Viņi sāka ar transporta apmaksu migrantiem, lai viņi varētu tikt uz pilsētu un nejustos izolēti, jo daudziem patvēruma meklētājiem bija depresija un problēmas ar psihotropu zāļu lietošanu.

“Pirmais, ko viņi mums teica bija – neatstājiet mūs. Un tas bija mans liktenis – darīt kaut ko. Mēs esam mākslinieki un nezinājām, kā atrast darbu citiem. Taču mēs zinājām -  kā izdarīt tā, lai cilvēki justos kā daļa no sabiedrības,” saka “Trampoline house” vadītājs Mortens Golls.

Tagad centrs piedāvā valodas un ēdiena gatavošanas kursus, sporta nodarbības un dažādas darbnīcas, ka arī juristu palīdzību. Visi iesaistītie – brīvprātīgie. Tajā skaitā arī Saimons, kuram centrs kādreiz palīdzēja. Viņaprāt bēgļu jautājums Dānijā joprojām politizēts:

“Politiķi tagad izmanto mūs kā bumbu. Viens met to otram, izmantojot balsu iegūšanai.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti