Morijas bēgļu nometnē Lesbas salā inficēšanās konstatēta 40 gadus vecam somālietim. Viņš bija atgriezies nometnē pēc tam, kad nespēja iedzīvoties Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pēc bēgļa statusa saņemšanas. Pēc saslimšanas atklāšanas vīrietis nekavējoties izolēts no pārējiem nometnē mītošajiem, bet nometnei noteikta 14 dienu karantīna, kā arī vēl vairāk pastiprināti piesardzības pasākumi.
Pastāv bažas, ka Covid-19 nometnē var izplatīties ļoti ātri, ņemot vērā, ka aptuveni diviem tūkstošiem cilvēku paredzētajās telpās mīt pat vairāk nekā 12 tūkstoši migrantu.
Par labāku apstākļu nenodrošināšanu pandēmijas apstākļos gan Morijā, gan citās nometnēs Grieķiju asi kritizē nevalstiskās organizācijas. Taču Grieķijas valdība uzsver, ka dara visu iespējamo laikā, kad migrantu plūsma atkal sākusi palielināties pēc piedzīvotā ievērojamā krituma pēdējos mēnešos Covid-19 ierobežojumu dēļ.
Turklāt Grieķijas valdība vaino kaimiņvalsti Turciju mākslīgā bēgļu plūsmas palielināšanā.
Turcijas robežsargi, pēc grieķu amatpersonu domām, atsākuši pat speciāli eskortēt kontrabandistu vadītās migrantu laivas līdz Grieķijas teritoriālajiem ūdeņiem. Ankara šo informāciju kategoriski noliedz.
Atēnas savas apsūdzības saista ar kaimiņvalstu strīdu par jaunatklāto naftas un dabasgāzes atradņu piederību Vidusjūras austrumos, kuras Turcija sākusi izpētīt, neraugoties uz Grieķijas iebildumiem.
Abas valstis pie to jūras robežas organizējušas militāras jūras spēku mācības, vēl vairāk palielinot spriedzi.
Grieķija jau vairākkārt vainojusi Turciju manipulēšanā ar migrantu plūsmu, lai panāktu politisku piekāpšanos kopš 2016. gada, kad Eiropas Savienība noslēdza vienošanos ar Turciju par bēgļu plūsmas ierobežošanu apmaiņā pret finansiālu palīdzību. ANO dati liecina, ka šogad Grieķijas krastus no Turcijas sasnieguši aptuveni 12 tūkstoši patvēruma meklētāju.
