Pasaules panorāma

Krievija atgriežas EPPA – diplomātija vai sakāve?

Pasaules panorāma

Runu spēks ANO Ģenerālajā asamblejā

Kūst ledus ES un Baltkrievijas attiecībās

Baltkrievu eksperts: Vēlme sadarboties ar Rietumiem veicina lēnus uzlabojumus cilvēktiesībās

Šīs nedēļas nogalē uz Minsku pošas Eiropas Savienības (ES) augstā komisāre ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni, lai runātu par Austrumu partnerību. Iespējams, tiks parakstīts Eiropas Savienības un Baltkrievijas līgums par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem. Šengenas vīza baltkrieviem varētu būt lētāka. Pašreizējo 60 eiro vietā tā maksātu 35 eiro. Lai līgums stātos spēkā, būs vajadzīga visu 28 ES dalībvalstu piekrišana.

No diplomātu izteikumiem noprotams, ka ledu ES un Minskas attiecībās palīdzējusi kausēt Latvija, kam ekonomiski un politiski būtiski uzturēt labas attiecības ar Baltkrieviju. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, šovasar Minskā tiekoties ar Latvijas kolēģi Edgaru Rinkēviču (“Jaunā Vienotība”), pateicās Latvijai par to, ka uzlabojas Baltkrievijas un ES dialogs.

“Baltkrievija netiecas kļūt par ES dalībvalsti. Bet mēs gribam būt labsirdīgi un uzticami kaimiņi. Gribam attīstīt normālus tirdznieciski ekonomiskos kontaktus ar ES, kas Baltkrievijai ir otrs nozīmīgākais tirdzniecības partneris. Jau sen nobriedusi vajadzība noslēgt bāzes līgumu starp ES un Minsku. Mēs ceram uz mūsu latviešu draugu atbalstu šī un citu jautājumu risināšanā,” sacīja Makejs.

No savas puses Rinkēvičs atgādināja, ka viens no priekšnoteikumiem sadarbībai un sankciju atcelšanai ir uzlabojumi cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Brisele, piemēram, sagaida, ka Baltkrievija noteiks moratoriju nāves soda piemērošanai.

“Salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, mēs jau varam runāt, diskutēt, jo agrāk tas pat nebija iespējams, tas ir progress. Es varu salīdzināt, kāda man bija vizīte 2015. gada februārī Minskā. Mēs runājām par pilnīgi citu spektru nekā tagad. Toreiz tas bija politieslodzīto jautājums un kaut kādu kontaktu veidošana starp ES un Baltkrieviju,” norādīja Rinkēvičs.

Cilvēktiesību stāvoklis Baltkrievijā ir uzlabojies. Visus, ko uzskatīja par politieslodzītajiem, varas iestādes atbrīvoja pirms pāris gadiem. Vara vairs arī nepielieto ļoti stingras represijas pret politiskajiem oponentiem – to atzīst gan Eiropas diplomāti, gan eksperti.

“Jāsaprot, ka tas ir nevis tāpēc, ka vara būtu mainījusi domas par to, kā ir jāizturas pret cilvēkiem, vai arī ka tā būtu sākusi citādāk raudzīties uz politiskiem procesiem.

Bet tas ir rezultāts tam, ka ir mainījušies ģeopolitiskie apstākļi.

Baltkrievu varas iestādēm šobrīd ir svarīgi saglabāt kaut vai to sadarbību, kas izveidojusies ar ES valstīm, Rietumiem. Tas ir noteicošais faktors,” sacīja Baltkrievijas “Helsinku komitejas” priekšsēdētājs Oļegs Gulaks.

Viņš norādīja –

lai gan bargie sodi aizstāti ar maigākiem, tomēr kontrole, uzraudzība un ietekmēšana no varas puses nav atslābusi. 

“Tagad galvenais ietekmes fokuss pārvietojies uz žurnālistiem un blogeriem. Blogeri ir grupa, kuru grūti kontrolēt. Tāpēc cilvēkus, kuri atspoguļo protesta akcijas reģionos, pastāvīgi sauc pie administratīvās atbildības. Viņus soda. Tie ir ļoti lieli naudas sodi. Simtiem eiro,” zina teikt Gulaks.

Pagaidām gan ir liels jautājums, kā situācija attīstīsies tālāk: vai dziļākas izpratnes un lielākas brīvības virzienā un vai šīs brīvības vairāk iekļaus likumos un tiesu praksē.

“Ļoti liela problēma ir tā, ka Baltkrievijā nav neatkarīgas tiesas. Tiesu diez vai var uzskatīt par instrumentu personas tiesību aizsardzībai. Tā ir vispārēja, sistēmiska problēma mūsu valstī, ko diemžēl nevar ātri atrisināt. Bet ir lietas, ko var ātri sakārtot, ja vien būtu politiskā griba. Tās ir – lielāka atklātība politiskajos procesos, dažādu viedokļu līdzās pastāvēšana, valsts pārvaldes demokratizācija, iekļaujot tajā pilsonisko sabiedrību. Kaut kas jau notiek, bet ļoti lēni,” komentēja Gulaks.

Vai demokrātijas asni zaļos un attiecības ar ES turpinās paplašināties, tas būs atkarīgs no novembrī gaidāmajām Baltkrievijas parlamenta vēlēšanām. Arī iepriekš pirms vēlēšanām prezidents Aleksandrs Lukašenko ļāva politiskajiem oponentiem iziet ielās, taču pēc tām demonstrācijas apspieda ar brutālu spēku, par ko izpelnījās Rietumu sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti