Baltkrievijas varasiestādes pēdējo mēnešu laikā atkārtoti pastiprinājušas represijas pret citādi domājošajiem, arestējot neatkarīgus žurnālistus, aktīvistus, kā arī visus tos, kuri varētu nebūt uzticīgi Aleksandra Lukašenko īstenotajam režīmam. Vien pēdējo trīs dienu laikā aizturēti vairāk nekā 20 cilvēki, tā ziņo Baltkrievijas cilvēktiesību organizācija “Viasna”, kas regulāri ievāc datus par režīma nežēlastībā kritušajiem.
Politieslodzīto skaits šobrīd pārsniedz sešus simtus un turpina pieaugt.
Austrumeiropas studiju centra (EESC) pētnieks, ilggadējais Baltkrievijas analītiķis Maksims Milta skaidro: “Pēdējā gada laikā nav bijusi diena, kad politieslodzīto skaits nebūtu audzis. Atgādināšu, ka pagājušogad prezidenta vēlēšanu dienā politieslodzīto skaits bija vien 25. Tagad – vairāk nekā 630.”
Šonedēļ aizturēts, nopratināts, bet vēlāk atbrīvots politiķis Andrejs Dmitrijevs, kurš pagājušajā gadā kandidēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās.
Savukārt bijušo Baltkrievijas vēstnieku Slovēnijā Iharu Ljaščenju apsūdz masu nekārtību organizēšanā. Un par to draud cietumsods līdz astoņiem gadiem. Kad pagājušogad sākās pēcvēlēšanu protesti, Ljaščenja publiski kritizēja demonstrantu apspiešanu, un par to Lukašenko viņam atņēma rangu. Bijušais vēstnieks nav vienīgais diplomāts, pret kuru izvērstas represijas.
“Viņš bija pirmais vēstnieks, kurš atkāpās no sava amata, tādējādi protestējot pret falsificētajiem vēlēšanu rezultātiem. Pēc tam bija vēl vairāki tādi gadījumi. Piemēram, Baltkrievijas vēstnieks Argentīnā, tāpat arī Šveicē. Bet iniciators šādai darbībai bija Ihars Ljaščenja. Un tas bija nozīmīgs incidents, jo kaut arī ārlietu dienests ir Vladimira Makeja, tuva Lukašenko sabiedrotā, pakļautībā, pierādījies, ka diplomāti ir salīdzinoši liberāli domājoši,” norāda Maksims Milta.
Kaut arī pēdējos mēnešos arvien mazāk dzirdam no pašas Baltkrievijas, valsts iekšienē turpinās dažādi mazāki protesti, tāpat brīvībā palikušie sadarbojas, lai lauztu pašreizējo sistēmu.
Ar katru dienu protestēt pret režīmu kļūst arvien sarežģītāk, un tāpēc baltkrievu opozīcija lūdz rietumus pastiprināt spiedienu pret Lukašenko.
Šovasar lemts par virkni ekonomisko sankciju. Tās skar arī, piemēram, minerālmēslojuma ražotāju “Belaruskali”, kas caur Klaipēdas ostu pārvadā minerālmēslus, ko pēc tam sūta uz vairāk nekā simt pasaules valstīm. Vienlaikus nav skaidrs, vai sankcijas tiešām piespiedīs Lukašenko režīmu veidot dialogu ar opozīciju.
Austrumeiropas studiju centra pētnieks akcentē: “Ja paskatāmies detalizēti, redzam, ka sankcijas vēl joprojām var visādi apiet. “Belaruskali” ir labi diversificēts, runājot par eksportu. Liela daļa eksporta nemaz nedodas uz rietumiem, bet gan uz Brazīliju, Ķīnu, Indiju. Tur “Belaruskali” ir lielāki tirgi, nekā rietumos. Tāpat jāpiemin, ka tikai neliela daļa kālija produktu pakļauti sankcijām. Pateicoties papildu sankcijām, kuras ieviesa ASV, redzam, ka Lietuvā apstāsies Baltkrievijas kālija tranzīts. Tas gan notiks tikai decembrī. Līdz ar to Lukašenko vēl ir diezgan daudz laika eksportēt kāliju un izmantot Eiropas Savienības sankciju nepilnības.”
Milta apgalvo, ka nepilnību ir diezgan daudz, un tamdēļ nav skaidrs, ko tieši rietumi vēlas panākt ar, viņaprāt, salīdzinoši maigajām sankcijām.
Pētnieks norāda, ka svarīgi būtu sankcijas izvērst, piemēram, pret Baltkrievijas ienesīgo tabakas un alkohola industriju. Jāatzīmē, ka, kamēr Lukašenko režīmu pašreizējās ekonomiskās sankcijas kritiski neietekmēs, Lietuvā tām gatavojas viss dzelzceļa un ostas sektors.
Lietuvas dzelzceļa izpilddirektors Mantas Bartuška bažījas: “Ja “Belaruskali” kravas vairs neies cauri Lietuvai, un šķiet, ka ne, jo bankas jau ir pateikušas, ka neapstiprinās nekādus bankas darījumus, tas nozīmē, ka no decembra šīs plūsmas apstāties.
Mēs zaudēsim aptuveni 60 miljonu eiro ienākumus, kopumā loģistikas bizness Lietuvā zaudēs aptuveni 100 miljonus eiro ieņēmumu.”
Kopumā no ārlietu dienesta pret režīmu iestājušies aptuveni 30 līdz 40 diplomāti. Ir dažādi scenāriji par to, cik ilgi Baltkrievijas režīms varētu izdzīvot. Daži eksperti min – pāris gadu, piemēram, Mihails Hodorkovskis. Citi pieļauj, ka ilgāk, piemēram, līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām, kas būs pēc četriem gadiem.
Milta norāda, ka pasaulē ir daudz piemēru, kur ilgstoša ekonomiskā un politiskā krīze tomēr nav iemesls varas maiņai, piemēram, Venecuēla.
Līdz ar to, viņaprāt, nav iespējams paredzēt despotiskā Lukašenko režīma beigu datumu.
