Ja prezidentam tiek laupīta dzīvība terora aktā, uzbrukumā, ārējās agresijas un citas vardarbības rezultātā, valsts galvas pilnvaras pārņem Baltkrievijas Drošības padome, kuru vada premjerministrs. Valstī tiek ieviests arī kara stāvoklis vai ārkārtas situācija. To paredz Aleksandra Lukašenko 9. maijā parakstītais dekrēts par konstitucionālās iekārtas un suverenitātes aizsardzību.
Nazarbajeva piemērs
Pāris nedēļas pirms tam Lukašenko pavēstīja, ka esot novērsts atentāta mēģinājums pret viņu un ģimeni. Un aiz tā esot stāvējuši opozīcijas atbalstītāji un ASV.
“Dekrēts attiecas tikai uz vienu gadījumu. Ja, nedod Dievs, kas notiks. Pirmkārt, lai jūs, šeit sēdošie, un miljoni baltkrievu, kas šeit nav, bet atbalsta pašreizējo politiku, neuztrauktos par savu likteni.
Mums katram ir bērni un mazbērni. Un mūsu nedraugiem ir jāsaprot, ka tādā veidā neizdosies destabilizēt valsti,” pavēstīja Lukašenko.
Kā uzskata politisko procesu analītiķi, patiesībā runa ir ne tikai par to, kas notiks, ja Lukašenko tiktu nogalināts. Dekrēts varētu būt Lukašenko pirmais solis, lai paplašinātu Drošības padomes pilnvaras, kā tas, piemēram, ir Kazahstānā, kur bijušais prezidents Nursultans Nazarbajevs pēc aiziešanas no prezidenta amata saglabāja Drošības padomes vadītāja posteni. Proti, Lukašenko, visticamāk, ķēries klāt tā sauktajam varas nodošanas jautājumam, uz ko mudina arī Krievija.
Vairs nejūtas tik stabili
“Lukašenko darbojas spriedzes apstākļos, psiholoģiskās spriedzes apstākļos. Mēs redzam, ka viņš pats savās pozīcijās vairs nejūtas tik stabili,” norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.
“Līdz ar to šis varētu būt mēģinājums veidot pēctecību, savas varas pēctecību, jo jau kādu laiku izskanējušas runas, ka gadījumā, ja Lukašenko aizietu no prezidenta amata, ļoti iespējams, tieši Drošības padome būtu tā, kur viņš piezemētos. Un, pat ja viņš vairs nebūtu prezidents, viņš, iespējams, ieņemtu vadošu lomu šajā padomē. Un tādējādi turpinātu ietekmēt procesus valstī.”
Nodot neierobežotu varu spēka struktūrām un cilvēkiem, no kuriem šobrīd lielā mērā atkarīga paša dzīvība – tas ir bīstams lēmums no Lukašenko personīgās drošības viedokļa. Drošības padomē pārsvarā ir armijas un drošības dienestu vadītāji.
Pašlaik tiek uzskatīts, ka tie ir Lukašenko uzticami cilvēki, bet tas var mainīties. Neatkarīgie politologi arī uzsver, ka dekrēts neatbilst Baltkrievijas konstitūcijai.
Papildus aizsardzība Lukašenko rokaspuišiem
“Nav īsti skaidrs, kādas funkcijas pilda Drošības padome, kas ir tās lietas, ko padome juridiski un legāli var iedarbināt. Ja dekrēts par prezidenta aizstāšanu stājas spēkā, vai Drošības padome būs tā, kas noteiks, cik vardarbīga vai nevardarbīga bijusi šī nāve, vai padome būs tā, kas darbosies uz dekrēta pamata, vai tomēr daļa padomes locekļu teiks, ka Baltkrievijas konstitūcija ir svarīgāka par šo dekrētu. Līdz ar to var veidoties kolīzija un haoss,” uzskata Livdanska.
Pēdējās dienās Lukašenko izdevis arī virkni likumu, kas stiprina viņa atbalstītāju rindas. Viņš paplašinājis personu loku, kam pienākas valsts papildu aizsardzība. Tā ir garantēta tiesnešiem un tiesībsargājošu iestāžu darbiniekiem, kuri izrēķinās ar demonstrantiem un režīma kritiķiem.
Papildus aizsardzība pienāksies karavīriem un prezidenta drošības dienesta darbiniekiem, kā arī citām personām, kam draudot briesmas darba dēļ, tostarp ierēdņiem, vēlēšanu komisiju locekļiem, mediju pārstāvjiem. Šīm personām paredzēta pat iespēja mainīt ārieni.
Plašākas pilnvaras milicijai
Izdarot izmaiņas likumā par Baltkrievijas nacionālās drošības garantēšanu, Lukašenko piešķīris plašākas pilnvaras milicijai. Uz demonstrantiem drīkstēs šaut ar kaujas ieročiem, un drošības spēkus nesauks pie atbildības par kaitējumu, kas nodarīts pielietojot fizisku spēku. Miličiem būs arī tiesības aizliegt fotografēt un filmēt notiekošo.
Sabiedrisko procesu pētnieki uzskata, ka izmaiņas likumos ļaus Lukašenko uzticīgajiem ierēdņiem un amatpersonām ar vēl lielāku pārliecību izpildīt jebkuru priekšniecības pavēli.
Cīņā par varas saglabāšanu Lukašenko režīms nu var izmantot teju vai jebkādus līdzekļus pret oponentiem, un garantētā anonimitāte ļaus protestu apspiedējiem palikt nesodītiem. Paredzams, ka represijas pret opozīciju Baltkrievijā kļūs vēl nežēlīgākas.
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš pagājušā gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
