Uzsākot sarunu, ASV viceprezidents atkārtoti uzsvēra, ka ASV vienmēr ir bijis un būs uzticams sabiedrotais Baltijas valstīm NATO sadarbības un NATO līguma noteikto principu īstenošanā attiecībā uz solidaritāti valstu aizsardzībā un drošībā iespējamas militāras agresijas gadījumā pret kādu no valstīm. Džo Baidens pasvītroja, ka ASV savus solījumus ir pildījusi iepriekš un pildīs arī nākotnē, informēja Latvijas prezidenta Preses dienests.
Savukārt Andris Bērziņš pateicās ASV augstākajām amatpersonām - prezidentam un viceprezidentam - par aktīvo pozīciju, kas saistīta ar pēdējā laika notikumiem Ukrainā un Baltijas valstu drošību, par stingra atbalsta paušanu notikušajās telefonsarunās ar Baltijas valstu un Polijas prezidentiem, kā arī uzsvēra, ka tas ir bijis ļoti nozīmīgi Latvijas sabiedrībai un Baltijas valstīm kopumā.
Sarunā tika apspriesti arī vairāki risinājumi, kā rudens NATO samitā varētu tikt stiprināta NATO klātbūtne Baltijas reģionā, ar to saprotot ne tikai gaisa patrulēšanas paplašināšanu, ko ASV jau ir apliecinājusi un atbalsta, bet arī cita veida militāru klātbūtni. No ASV viceprezidenta izskanēja apstiprinājums tam, ka otrden Varšavā notikušajās sarunās ar Polijas un Igaunijas prezidentiem Džo Baidens ir minējis iespējamu ASV spēku rotāciju Baltijas reģionā un Polijā, kā arī gatavību pastiprināt NATO militāro mācību norisi Baltijā.
Pārrunājot šī brīža situāciju Ukrainā, abas puses bija vienisprātis, ka nekavējoši jāmeklē risinājumi, lai nepieļautu tās eskalāciju. Tāpat sarunas laikā tika pausta stingra nostāja par sankcijām, kur gan Latvija, gan ASV pauda nepieciešamību Eiropas Savienībai iespējami drīzākā laikā koordinēt savu kopīgo nostāju par sankciju pielietošanu.
Latvijas prezidents Andris Bērziņš pateicās Baidenam par vizīti Baltijas valstīs, informēja prezidenta preses dienests. „Paldies Jums par solītā pildīšanu, kas ļoti daudz nozīmē arī mūsu sabiedrībai,” pauda Bērziņš.
Bērziņš arī pateicās par „ASV stingru apliecinājumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošībai, kas tika pausta šodienas tikšanās reizē ar viceprezidentu”.
„Situācija Ukrainā, kuru radījusi nepieņemama Krimas aneksija, ir vairāk nekā satraucoša. Tas dramatiski deformē Eiropas drošības struktūru un tam ir globāla ietekme. Šodien mēs diskutējām par nepieciešamību meklēt ne tikai tūlītēju situācijas deeskalāciju, bet arī ilgtermiņa drošības sistēmas risinājumus. Esmu gandarīts, ka šodienas diskusijā mēs varējām fokusēties uz praktiskiem soļiem minētajā kontekstā,” sacīja prezidents.
„Tādai pašai praktiskai pieejai attiecībā uz dažādiem laika periodiem jābūt attiecinātai arī uz enerģijas drošību, kur jārisina cenu un diversifikācijas jautājums. Kā labu piemēru vēlos uzsvērt nepieciešamību paātrināt gāzes starpsavienojuma būvniecību, kas savienotu Poliju un Lietuvu, tālāk izmantojot gāzes krātuves Latvijā,” norādīja Bērziņš.
„Ir skaidrs, ka Ukrainai nekavējoties jāsniedz palīdzība – gan politiski, gan ekonomiski,” uzsvēra prezidents.
„Vēlos uzsvērt, ka vakar man bija vērtīga telefonsaruna ar manu kolēģi Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski, ar kuru sazinājos pēc ASV viceprezidenta sarunas Varšavā. Mēs bijām vienisprātis, ka ir nepieciešama daudz stingrāka Baltijas valstu un Polijas sadarbība aizsardzības stiprināšanā gan īstermiņā, gan raugoties uz gaidāmo NATO samitu Lielbritānijā septembrī. ASV iesaiste šajā sadarbībā ir izšķirīgi nozīmīga,” sacīja Bērziņš.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ar Baidenu apsprieda Baltijas valstu drošību, kā arī NATO kolektīvās drošības garantijas, situāciju Ukrainā un starptautiskās sabiedrības rīcību miera saglabāšanai Eiropā, informēja Lietuvas prezidentes preses dienests.
Grībauskaite paziņoja, ka Krievijas rīcība Ukrainā un tās militāra spēka demonstrācija rada draudus ne tikai Baltijas valstīm un Polijai, bet visai starptautiskajai sabiedrībai.
„Ar brutālu spēku tiek panākts mērķis pārskatīt Eiropas valstu robežas un sagraut Eiropas pēckara arhitektūru. Tas notiek pavisam netālu no Lietuvas un rada tiešus draudus mūsu drošībai. Mēs redzam, ka ASV operatīvi reaģē uz situāciju un dara visu, lai garantētu drošību reģionā. Pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija ir viens no piemēriem tam,” pauda prezidente.
Baidens apliecinājis ASV apņēmību aizstāvēt Baltijas valstu teritoriālo neaizskaramību un suverenitāti.
Jau ziņots, ka otrdien Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā un tas nozīmē, ka visi pussalas iedzīvotāji tiek atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem. Ar šādu lēmumu neapmierinātie mēneša laikā var paziņot par līdzšinējās pilsonības saglabāšanu vai arī palikt bez pilsonības. Savukārt Krimā par oficiālajām valodām tiek atzītas krievu, ukraiņu un Krimas tatāru valodas.
Šādu lēmumu Krievija pieņēma, balstoties uz svētdien notikušā referenduma rezultātiem, saskaņā ar kuriem vairākus Krimas iedzīvotāju atbalstījušie pievienošanos Krievijai. Referendumu neatzīst Kijeva un starptautiskā sabiedrība. ASV un ES tikmēr ieviesa sankcijas pret vairākām Krievijas amatpersonām.
