Kopš Otrā pasaules kara valsts prezidenta krēslu vienmēr ieņēma vai nu sociāldemokrātu, vai konservatīvās Tautas partijas pārstāvis, taču tagad varētu notikt vēsturisks pagrieziens, un valsts līdera amatā varētu stāties vai nu zaļo, vai galēji labējās Brīvības partijas kandidāts.
Austrija ir viena no valstīm, kas izjūt lielu imigrācijas spiedienu, tās robežas aizvadītajā gadā jo īpaši bija sasniedzis liels skaits patvēruma lūdzēju. Gluži kā kaimiņvalstī Vācijā arī šeit augušas iedzīvotāju bažas un neapmierinātība ar valdošo politiķu darbu.
Vēl pirms vēlēšanām publiskotā statistika liecina, ka labas izredzes iegūt prezidenta krēslu ir politiķiem, kuri ir negatīvi noskaņoti pret iebraucējiem.
Līdz šim vadībā bija 72 gadus vecais bijušais "zaļo" līderis Aleksandrs van der Bellens, kuru atbalsta aptuveni 25% vēlētāju. Viņam tuvu ir 45 gadus vecais Austrijas galēji labējās Brīvības partijas kandidāts Norberts Hofers, kurš šobrīd ieņem parlamenta vicespīkera amatu. Abi kandidāti, kuri pārstāv līdz šim valdošos sociāldemokrātus un konservatīvos, būtiski atpaliek. Tiesa, joprojām ir liels neizlēmušo balsotāju skaits, līdz ar to vēlēšanu laikā situācija var arī būtiski mainīties.
Austrijā prezidents tiek ievēlēts uz sešiem gadiem un drīkst ieņemt šo amatu ne ilgāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās - 2004. un 2010.gada 25.aprīlī uzvarēja sociāldemokrātu pārstāvis Heincs Fišers.
