Piektdien, 11.novembrī, arī kļuvis zināms, ka Londonas Augstākā tiesa pieņēmusi pašreizējās Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas apelācijas prasību un jau decembrī ir paredzēta uzklausīšana saistībā par to, kuram ir tiesības iedarbināt 50. pantu – parlamentam vai premjerministrei?
Atsevišķi deputāti - Lielbritānijas liberāldemokrāti, leiboristi, sociāldemokrāti par spīti savas partijas nostājai apsver iespēju balsot pret Lisabonas 50.panta iedarbināšanu, kas paredz izstāšanās oficiālās procedūras uzsākšanu, kurai jānotiek tuvāko divu gadu laikā.
Viens no viņiem, kurš balsos pret, ir Lielbritānijas liberāldemokrātu līderis - Tims Farons. Viņš paziņojis, ka neatbalstīs oficiālu procedūras uzsākšanu, ja vien valdība neapsolīs rīkot otro referendumu, kas būtu par izstāšanās nosacījumiem. Farons pārējos deputātus ir uz to ilgstoši aicinājis, bet vēl līdz šim nav saņēmis viņu atbalstu.
Arī vairāki leiboristu parijas biedri, vēl cenšoties visu vērst par labu, gatavi balsot pretēji partijas vairākuma nostājai, neatbalstot 50.panta iedarbināšanu.
Tomēr, kā ziņo britu raidorganizācija BBC, pret izstāšanos atbalstītāju skaits nav pietiekams, lai būtiski ietekmētu lēmumu parlamentā, un joprojām lielākā daļa deputātu atbalsta 50.panta iedarbināšanu un izstāšanās procedūras uzsākšanu no ES.
Tāpat piektdien Augstākā tiesa Lielbritānijā ir pavēstījusi, ka jau decembra sākumā ir gatava uzklausīt pašreizējo premjerministri Terēzu Meju un viņas vadīto valdību, kura nepiekrīt Londonas Augstākās tiesas lēmumam, ka oficiālās izstāšanās procedūras uzsākšanai, tas ir, Lisabonas 50.panta iedarbināšanai Mejai ir nepieciešama parlamenta piekrišana. Tiesa savu lēmumu pamatoja ar to, ka, iestājoties ES, britu parlaments deva savu piekrišanu, tādējādi tas būtu tikai likumsakarīgi, ja arī pie izstāšanās būtu nepieciešams britu parlamenta apakšnama piekrišana.
Savukārt valdība savu pozīciju pamato ar to, ka lielākā daļa britu ir nobalsojuši par izstāšanos, tādējādi Meja un valdība īsteno vairākuma gribu.
Turpretī Lordu palāta norāda, ka ne valdības vadītājai, ne viņas vadītajam Ministru kabinetam nav šādas tiesības veikt darbības saskaņā ar Lisabonas līguma 50.pantu. Kā paskaidroja Augstāka tiesa, tad tā neiesaistīsies šajā politiskajā strīdā, bet vērtēs, vai ES līguma punktā noteikto darbību var veikt premjere, vai tomēr tiesības ir parlamentam.
Premjere jau iepriekš atklājusi, ka grib Lisabonas līguma 50.pantu iedarbināt līdz nākamā gada marta beigām, bet līdz ar tiesvedības procesu, visticamāk, šis pants tiks iedarbināts vēlāk.
Ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
