Arī no zinātnieku vidus parādās ieteikumi par jauniem alternatīviem enerģijas ieguves veidiem.
Izmeši, gāzes cenas, atkarība no Krievijas. Šie un citi faktori spiež politiķus, zinātniekus un uzņēmējus domāt par alternatīviem enerģijas ieguves avotiem. Piemēram, pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamentā Bruklinas universitātes Ņujorkā profesors Roberts Bels iepazīstināja žurnālistus ar projektu „Volts Gāze Volts”. Tā pamatā ir tehnoloģija, kas ļauj saules un vēja radītu enerģiju pārvērst metānā, uzglabāt to mēnešiem ilgi kā bateriju „zaļajai” enerģijai.
„Līdz šim tikai fosilās degvielas un atomenerģijas ražotāji varēja teikt - tikai mēs varam noturēt gaismas ieslēgtas, jo vējš nepūš visu laiku un saule nespīd visu laiku. Ar šo projektu tā vairs nav taisnība," saka Bels. Viņš skaidroja, ka metānu varētu izmantot elektrības un siltuma ražošanā un auto dzinēju darbināšanā. Taču projektā vēl jāiegulda liels izpētes darbs.
Pagaidām būtiski tālāk par pētījumiem Eiropā nav tikuši slānekļa gāzes ieguvēji. Pēc sekmīgās slānekļa gāzes ieguves ASV daudzas Eiropas valstis saskatīja tajā iespēju stiprināt neatkarību no Krievijas gāzes. Taču gaidas ir kļuvušas stipri pieticīgākas. Šogad divas kompānijas paziņoja par aiziešanu no Polijas, kas glabā, iespējams, lielākās slānekļa gāzes rezerves, jo nesaskata ieguvē biznesa potenciālu.
Pagājušajā nedēļā šai tēmai veltītā konferencē ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers aicināja saglabāt atvērtību jaunām iespējām. „Mūsu pašu gāzes rezerves Lielbritānijā un Nīderlandē beigsies starp 2030. un 2040.gadu. Es domāju, mums nevajadzētu importēt 600 miljardus kubikmetru no Krievijas, Norvēģijas, mums vajadzētu diversificēt piegādes. Jauni avoti ir - dienvidu koridors, sašķidrinātās gāzes piegādes, bet slānekļa gāze var spēlēt papildu lomu,” norāda Etingers.
Savukārt organizācijas "Pasaules draugi" pārstāve Magda Stockevica pauž, ka tālāka izpēte nozīmē tālāku urbšanu. Ieguvumu no slānekļa gāzes ieguves viņa redz tikai dažām kompānijām, dažiem sektoriem, bet no otras puses - lēta enerģija nelabvēlīgi ietekmē klimatam svarīgos energoefektivitātes pasākumus.
„Divus trīs gadus ir bijuši daudzi paziņojumi, ka slānekļa gāze ir risinājums, Polijas premjerministrs ir teicis, ka tā padarīs mūs par jaunu Norvēģiju,” saka Stockevica. „Paredzējumi par rezervēm ir būtiski sarukuši. Sākumā runājām par 300 gadu piedāvājumu, jaunākie dati saka, ka tie ir divarpus gadi labākajā gadījumā. Vai ir ekonomiska jēga būvēt infrastruktūru, lai piegādātu gāzi divarpus gadus, vai labāk investēt citur?”
Komisārs Etingers oponēja, sakot, ka Eiropa nevar būt veiksmīga bez industrijas, bet augstas enerģijas cenas padara rūpnīcas nekonkurētspējīgas.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš pauž, ka pašlaik Eiropā par slānekļa gāzes komerciālu ieguvi nevar runāt, notiek ģeoloģiski pētījumi. Eksperts atzīmē, ka dažādi alternatīvi enerģijas piedāvājumi tiek lobēti, jo daudzi no projektiem vēlas tikt pie Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem tālākai izpētei.
