LTV: Pagājušajā nedēļā BBC pārraidīja dokumentālu hipotētiska scenārija filmu par Krievijas konfliktu ar NATO Baltijas valstu dēļ. Savukārt pērn jūs pats pieredzējāt Krievijas uzvedību mācību laikā Baltijas jūrā, kad divas krievu kara lidmašīnas pārlidoja jūsu komandkuģim. Tajā pašā gadā, tikai vēlāk jums bija pamatīga diskusija ar Krievijas delagāciju Neapolē. Ar šo bagātīgo pieredzi, kā jūs teiktu, ko mēs varam sagaidīt no Krievijas?
Džeimss Fogo: Jūs pieminējāt vairākas lietas. Pirmām kārtām, dokumentālā filma. Esmu par to dzirdējis, bet diemžēl neesmu to redzējis. Tā atspoguļo militāro un civilmilitāro plānošanu, kāda notiek visā pasaulē, arī mūsu bruņotajos spēkos Pentagonā. Tāpat Krievijas armijā Maskavā un Ķīnas armijā Pekinā.
Tomēr raidsabiedrībām būtu jābūt iejūtīgākām, rādot šādus iedomāta kara scenārijus un lietojot īstus vārdus un valstis.
Mēs lietojam izdomātus vārdus. Tā var būt jebkura citu valstu ieskauta teritorija, kas robežojas ar jūru. Tādos gadījumos agri vai vēlu jāizmanto bruņotie spēki, lai atjaunotu kontroli pār teritoriju. Zinu, ka ir bijis satraukums par to. Medijiem un raidsabiedrībām ir atbildība mazināt šādu satraukuma līmeni, kā, piemēram, ļaudīm jūsu valstī, kas nav tik pazīstami ar militārām operācijām kā tie no mums, kas valkā uniformas.
Attiecībā uz krieviem, jums taisnība – biju šeit pērn. Biju pirmais NATO komandieris kopš 1973.gada BALTOPS manevros, un man bija šis gods vadīt 49 kuģu flotili. Pirmajā dienā, atrodoties Baltijas jūrā, varējām vērot krievu jūras spēku aktivitātes. Mūsu formāciju novēroja divas Krievijas jaunākās “Stereguščij” klases fregates, kā arī izlūkkuģis un tad parādījās arī kara lidmašīnas.
Atkārtošu to, ko teicu jau tad, — tās ir jūras kājnieku nulles fāzes mācības ar NATO partneriem un sabiedrotajiem. Šo manevru mērķis parādīt bija parādīt vadības saskaņotību, sadarbības efektivitāti, pārapliecinājumu mūsu Baltijas draugiem, kā arī atturēšanas spēju.
Domāju, mūsu pārvietošanās pirmajā manevru dienā no Gdiņas Polijā, kur Krievijas kara lidmašīnas veica pārlidojumu, mēs esam to nodemonstrējuši. Jo, ja es būtu tas Krievijas pilots savā lidmašīnā un raudzītos lejup uz visiem tiem kuģiem, uz mani tas atstātu pamatīgu iespaidu.
Tomēr es nedomāju, ka vērtējumu vai situācijas analīzi veic krievu pilots. Kāds ir šādas Krievijas uzvedības mērķis, raugoties no militārā viedokļa? Nepārprotami šīs darbības vada noteikts aprēķins.
Redzat, Krievija bija viens no BALTOPS mācību partneriem tajos laikos, kad stāvoklis nebija tik saspringts kā tagad. Un tas tāds kļuva, kad Krievija pretlikumīgi iebruka un anektēja Krimu un ir problēmu cēlonis uz robežas ar Ukrainu. Pirms tam krieviem bija ierobežota loma BALTOPS manevros, vairs - nav. Viņi netika iekļauti pērn un nav iekļauti šogad. Viņi vēlas zināt un viņu pusē ir zināmas bažas par to, ka NATO pusē ir tāda mēroga spēks, kas ierodas Baltijas jūrā un piedalās manevros gan uz jūras, gan sauszemes Polijas, Zviedrijas un citu valstu krastos, lai demonstrētu savu drošības apņemšanos.
Jūs redzēsit no mūsu jaunākā ziņojuma, ka pretim manai vienai NATO sestajai flotei ir trīs Krievijas flotes komandieri. Tā ir Melnās jūras, Baltijas jūras un Ziemeļu flote. Pa visiem trim kopā viņu spēkos ir 22 lielie karakuģi. Kamēr mēs pērn ievedām floti no 49 kara kuģiem. Var iedomāties, ka Krievijas federālie jūras kājnieku spēki izjuta bažas, vērojot mūsu pārvietošanos Baltijas jūrā, manevrus un jūras spēku mācības. Mēs esam pilnīgi atklāti. Mūsu konference Rīgā ir atvērta, tāpat visi tās materiāli. Ikviens var uzzināt, kad pametam ostu un kad atgriežamies. Tie krievu piloti, kas lidoja pāri, redzēja visu manevru izkārtojumu, līdz pat izkāpšanai krastā. Tā ir atšķirība starp mums un viņiem. Mēs esam atklāti. Mēs vēlamies nosūtīt skaidru vēsti – tas ir liels spēks, stiprs spēks, ar lielām kaujas spējām un augstu sadarbības spēju starp jūsu jūras spēkiem un pārējiem NATO valstu spēkiem. Tas ir ļoti svarīgi. Mēs mācāmies kopā un kādu dienu, ja, nedod Dievs, būs šāda vajadzība, mēs spēsim arī kopā karot. Bet pamatjēga – ir atturēšana.
ASV militārajā žurnālā rakstam par jūsu nosūtīšanu uz Eiropu bija virsraksts “Atgriešanās Eiropā”. Tas nāca pēc plānošanas darba Pentagonā un ASV un NATO kampaņas no gaisa Lībijā. Kadafi ir prom, bet līdz ar viņu arī likums un kārtība. Starptautiski neatzītā valdība Tripolē pērn pat šantažēja Eiropu, draudot, ka tā pārpludinās mūs ar bēgļiem. Kāds tad ir ieguvums no diktatora likvidēšanas, ja tā vietā tagad radies totāls varas vakuums? Iespējams, gluži to pašu tagad redzam rodamies Sīrijā.
Mūsu mērķis bija, lai viņš stātos tiesas priekšā par saviem noziegumiem un atbildētu Lībijas cilvēku priekšā likumīgā kārtā. Taču tas neizdevās. Tomēr Lībijas tautai tika dotas pašnoteikšanās tiesības. Dažus gadus šķita, ka ir cerību stars, tomēr galu galā, ja varu atļauties būt kritisks, nedomāju, ka starptautiskā sabiedrība izdarīja visu, kas tai būtu jāizdara. Tādēļ tagad tas ir kļuvis par nestabilitātes avotu, kur Kadafi dzimtajā Sirtas pilsētā darbojas ''Islāma valsts'' teroristi.
Pārlecam uz Sīriju. Problēmas tur kļuvušas ļaunākas līdz ar Krievijas intervenci un atbalstu Asadam. Vien pagājušajā nedēļā lasīju par slimnīcām, kas tiek uzspridzinātas, un mediķiem, kuri tiek nogalināti valsts kontrolētajās teritorijās. Kārtējais nestabilitātes perēklis, kurš izraisījis masveidīgu bēgšanu no Sīrijas, ļaudīm meklējot drošību sev un ģimenēm. Tā ir nepieredzētu apmēru katastrofa. Tas, kur viņi dosies, ir Ziemeļeiropa, Austrumeiropa un Eiropa kā tāda. Viņi zina, ka tur rodama drošība un stabilitāte. Vienīgais risinājums migrācijas krīzei ir kārtības un drošības atjaunošana tādās vietās kā Sīrija un Lībija, lai ļaudis var dzīvot paši savās mājās, uz savas ekonomikas rēķina un bez bailēm no tā, ka uz galvas uzkritīs aviācijas bumba. Tam jābūt mūsu centienu fokusā. Nedomāju, ka Asada režīms ar Krievijas atbalstu panāks šādu mērķi, lietojot tās metodes, ko viņi lieto.
(Pilna intervija)
