ASV Pārstāvju palāta atzīst armēņu genocīdu; Latvija savā nostāja vēlas būt uzmanīga

ASV Pārstāvju palāta otrdien, 29. oktobrī, spērusi vēsturisku soli, pieņemot rezolūciju par armēņu genocīda oficiālu atzīšanu. Sašutumu par šo lēmumu paudusi Turcija, savukārt Armēnija paudusi gandarījumu. Līdz šim armēņu slaktiņu par genocīdu atzinušas teju 30 pasaules valstis, taču Latvija pagaidām to nav izdarījusi un ir uzmanīga savā nostājā.

ASV Pārstāvju palāta atzīst armēņu genocīdu; Latvija savā nostāja vēlas būt uzmanīga Rihards Plūme
    ASV Pārstāvju palāta ar 405 balsīm ''par'' un 11 balsīm ''pret'' otrdien pieņēma rezolūciju, kas apstiprina ASV atzinumu par armēņu genocīdu. Pārstāvju palātā arī iepriekš bija izteikti priekšlikumi par armēņu genocīda atzīšanu, bet tie līdz šim nebija nonākuši līdz balsošanai. Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi norādīja, ka ir pagodināta pievienoties saviem kolēģiem, svinīgi pieminot vienu no 20. gadsimta lielākajām zvērībām.

     

    "Šodien šajā namā skaidri pateiksim faktus, kas uz visiem laikiem ir jāiekļauj Kongresa protokolā: barbarisms, kas izdarīts pret Armēnijas tautu, bija genocīds. Kā starptautiskie novērotāji toreiz rakstīja – tā bija rasu iznīcināšanas kampaņa. Tas bija kas tāds, ko mums kā Kongresa pārstāvjiem un brīvību mīlošiem cilvēkiem ir morāls pienākums nekad neaizmirst," norādīja Pelosi.

    Turcija reaģēja uz ASV Pārstāvju palātas lēmumu, nosaucot to par "bezjēdzīgu politisku soli" un brīdinot, ka tas var kaitēt abu valstu attiecībām "ārkārtīgi trauslā laikā" starptautiskajai un reģionālajai drošībai.

    Prezidents Redžeps Tajips Erdogans rezolūciju nodēvējis par nevērtīgu un lielāko apvainojumu Turcijas tautai. Tikmēr Turcijas Ārlietu ministrija trešdien, 30. oktobrī, izsaukusi ASV vēstnieku Ankarā Deividu Saterfīldu.

    Savukārt Armēnija paudusi gandarījumu par ASV Pārstāvju palātas lēmumu. Kā norādīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, šis lēmums ir svarīgs solis virzienā uz armēņu genocīda starptautisku atzīšanu un genocīdu globālu novēršanu. Atbilstoši dažādām aplēsēm ASV mīt līdz pusotram miljonam armēņu izcelsmes amerikāņu.

    Armēņu slaktiņu par genocīdu līdz šim ir atzinušas teju 30 valstis. Pirmā no tām bija Francija. Vienīgā Baltijas valsts, kas to izdarījusi, ir Lietuva.

    Kā norādīja Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris - Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, šādi jautājumi ir parlamenta kompetencē. Latvijas gadījumā Saeima nav lēmusi par notikušā atzīšanu kā genocīdu. Viennozīmīgs vērtējums nav izteikts arī Eiropas Savienībā.

    "Nav viennozīmīga vērtējuma arī Eiropas Savienības valstīs, līdz ar to situācija ir dažāda un katra valsts vienā vai otrā veidā šo jautājumu ir risinājusi atsevišķi. Mēs noteikti uzskatām, ka Latvijas nostāja ir ļoti līdzsvarota, nekādā veidā nemazinot notikušā traģiskumu. Domājot par vienas vai otras deklarācijas pieņemšanu, ir jāņem vērā gan pašreizējais konteksts, gan reģiona jautājumi un reģiona stabilitāte, kā arī savstarpējās attiecības, tādēļ jābūt ļoti uzmanīgiem un korektiem šajā jautājumā," teica Beķeris.

    Armēnija un armēņu diasporas pārstāvji uzstāj, ka Osmaņu impērijas īstenotajā mērķtiecīgajā armēņu iznīdēšanas kampaņā Anatolijā, kas mūsdienās ir Turcijas austrumi, no 1915. līdz 1917. gadam tika nogalināti 1,5 miljoni viņu priekšteču. Turcijas uzskats ir krasi atšķirīgs - tā apgalvo, ka simtiem tūkstošu turku un armēņu gāja bojā Osmaņu impērijas un Krievijas impērijas cīņā par kontroli Anatolijas austrumos Pirmā pasaules kara laikā.

    Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti