ASV pārstāvji gatavi sarunām ar talibiem

ASV īpašais sūtnis sarunām ar “Taliban” grupējumu Zalmajs Halilzads devies uz Kataru, kur tuvāko dienu laikā ar talibiem un reģiona pārstāvjiem spriedīs par to, kā apturēt vardarbību Afganistānā.

Starptautiskās politikas komentētāji spriež, ka reģiona valstis jau sāk samierināties ar realitāti un meklē veidus, kā nākotnē sadarboties ar talibiem.

Drošība ir pašu afgāņu rokās

Pēc tam kad nedēļas nogalē “Taliban” grupējums Afganistānā savā kontrolē pārņēma vēl sešu provinču galvaspilsētas, uz Kataru ir devies ASV īpašais sūtnis sarunām ar talibiem Zalmajs Halilzads.

ASV pārstāvji gatavi sarunām ar talibiem
00:00 / 03:43
Lejuplādēt

Triju dienu laikā viņam paredzētas vairākas sarunas gan ar dažādu reģiona valstu valdību un organizāciju pārstāvjiem, kā arī pašiem talibiem, lai apspriestu situāciju reģionā, kā arī spriestu par to, kā starptautiskajai sabiedrībai būtu jāreaģē uz situācijas pasliktināšanos Afganistānā.

Tā kā ASV un sabiedroto spēki no Afganistānas jau gandrīz pilnībā ir izvesti, amerikāņu puse uzsver, ka tagad drošība valstī ir pašu afgāņu rokās. Tieši tāpēc vislielākais uzsvars tiek likts uz nepieciešamību pārtraukt vardarbību un izsludināt pamieru.

Kā intervijā televīzijas sabiedrībai “Al Jazeera” norādījis talibu pārstāvis sarunās ar starptautisko presi Suhails Šahīns, mieru vēlas arī talibi, taču līdzšinējā Afganistānas valdības politika liek viņiem cīnīties.

“Mūsu atbilde ir ļoti skaidra – mēs vēlamies afgāņu jautājumam miermīlīgu risinājumu. Mēs esam gaidījuši veselu gadu, taču diemžēl Kabulas administrācijas naids ir novedis pie jaunas militārās stratēģijas. No sākuma viņi nogaidīja vairākus mēnešus un tad sāka bombardēt pilsētas, slimnīcas un skolas.”

Samierinās ar jauno realitāti

Afganistānas valdības pārstāvji gan šādas apsūdzības noraida, apgalvojot, ka talibiem tiek izrādīta aktīva pretestība un radikālo kaujinieku panākumi noteikti nebūtu tik lieli, ja talibiem atbalstu nesniegtu kaimiņos esošā Pakistāna.

Līdztekus tiek saņemtas ziņas, ka talibiem pretojas vien nelielas īpaši apmācītas afgāņu karavīru grupas, taču vairumā gadījumu regulārās armijas vienības padodas talibiem bez īpašas pretestības.

Kā norāda raidsabiedrības “France 24” starptautiskās politikas komentētājs Duglass Herberts, situācija Afganistānā arvien izteiktāk kļūst par reģionālās drošības jautājumu. Jāņem vērā arī tas, ka talibi lielu daļu no ienākumiem gūst, kontrolējot narkotiku plūsmu caur Afganistānu. Tieši tāpēc arvien vairāk valstu apzinās, ka nāksies iesaistīties sarunās ar talibiem, lai risinātu šos jautājumus.

“Mēs jau redzam ģeostratēģiskas pārbīdes. Arī citu valstu sabiedrības kā reālu iznākumu sāk saskatīt iespēju, ka Afganistānā tiek nodibināts islāma emirāts – tieši tā talibi pirms 20 gadiem sauca savu valdību pirms ASV iebrukuma un šīs valdības gāšanas. Mēs varam runāt par teokrātijas jeb radikāla islāmistu emirāta atgriešanos,” atzīst Herberts.

“Mēs nesen redzējām, ka ar talibu pārstāvjiem jau sarunājās Krievija un Irāna, augsti talibu pārstāvji nesen viesojās arī Ķīnā. Tas tikai norāda, ka daudzas reģiona valstis jau sāk iztēloties šo jauno realitāti, lai arī uz vietas tā vēl pilnībā nav nostiprinājusies. Taču talibu pārvaldītas Afganistānas iespēja drīzāk jāskatās tuvākā, ne tālākā nākotnē.”

ASV sola atbalstīt Afganistānas valdību

ASV prezidents Džo Baidens ir solījis pabeigt amerikāņu spēku pilnīgu izvešanu no Afganistānas pirms 11. septembra. Tas ir simbolisks datums, jo tieši pirms 20 gadiem 2001. gada 11. septembra terora akti ASV kalpoja par pamatu ASV vēsturē ilgākā kara uzsākšanai pret radikālo grupējumu “Al Qaeda” un to atbalstošajiem talibiem.

ASV administrācija gan ir paziņojusi, ka arī turpmāk atbalstīs Afganistānas militārās spējas gan finansiāli, gan loģistikas ziņā, tostarp sniedzot atbalstu Afganistānas gaisa spēku uzturēšanā, fiziski neatrodoties valstī.

KONTEKSTS:

Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veic uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.

ASV prezidents Džo Baidens ir apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmanto "Taliban", kas atgūst kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt