Apjukums par ASV komandiera vēstuli spēku izvešanai no Irākas
Neskaidrību par ASV vadīto militāro misiju Irākā radījis ne vien Irākas valdošo politiķu sašutums par valsts teritorijā veikto atentātu pret ģenerāli Soleimani, bet arī nopludināta ASV brigādes ģenerāļa Viljama Sīlija vēstule. To publicējis "The Washington Post" Vašingtonas biroja vadītājs:
BREAKING: The US military sends a letter to the Iraqi military announcing the “onward movement” of US troops “in due deference to the sovereignty of Iraq & as requested by the Iraqi Parliament & the Iraqi PM”. It’s a withdrawal. pic.twitter.com/tQHSsHTtez
— Liz Sly (@LizSly) January 6, 2020
Vēstulē teikts, ka armija "tuvākajās dienās un nedēļās pārvietos spēkus, lai gatavotos tālākai virzībai", ko daudzi sapratuši kā gatavošanos spēku izvešanai. Tomēr Pentagons skaidrojis, ka lēmums atstāt Irāku neesot pieņemts, bet vēstule raksturota kā neveikli uzrakstīts melnraksts, ko nebija domāts publicēt.
Tikpat neskaidrs bijis Irākas parlamenta paziņojums, kurā tiek aicināta ASV spēku izvešana. Izrādījies, ka šis dokuments nav juridiski saistošs un vismaz pagaidām arī Irākas puse to nepieprasa. Turklāt tā parakstīšanu boikotēja Irākas parlamenta sunnītu un kurdu kopienu pārstāvji.
Pašlaik Irākā izvietoti vairāk nekā 5000 amerikāņu karavīri, kuru vadībā pēc Irākas valdības uzaicinājuma tika sākta starptautiskā misija "Daīš" je tā sauktās "Islāma valsts" apkarošanai 2014. gadā.
Donalds Tramps pret demokrātiem: politiskais šovs ASV Senātā
ASV Kongress atgriezies pēc brīvdienu pārtraukuma un ar pilnu sparu tiks atsākts impīčmenta process pret Donaldu Trampu.
Lai gan Senātā gaidāmajā politiskās tiesas prāvā prezidenta atstādināšana ir faktiski neiespējama, jo nepieciešams trīs ceturtdaļu senatoru atbalsts, pats process sola politiski krāšņas vārdu cīņas.
Ar īpašu interesi tiek sekots līdzi bijušā Trampa padomnieka nacionālās drošības jautājumos Džona Boltona negaidītajam paziņojumam, ka viņš tomēr ir gatavs tiesā liecināt, ja to pieprasīs Kongress.
Boltona un Trampa ceļi šķīrās saistībā ar atšķirīgo pieeju vairākos svarīgos ārpolitiskajos jautājumos, lai gan pēdējie notikumi saistībā ar ģenerāļa Soleimani nāvi liecina , ka vismaz šajā jautājumā abu domas sakrita.
Jaunā Somijas prezidente pēc ievēlēšanas un pirmā skandāla dodas uz Igauniju
Vizītēs uz Igauniju un Somiju dodas tikai 34 gadu vecumā premjerministres krēslu izcīnījusī sociāldemokrāte Sanna Marina, kura tagad vada jauno Somijas kreisi centrisko koalīciju. Interesanti, ka tajā visas piecas partijas vada sievietes, turklāt četras no viņām vēl nav sasniegušas 40 gadu vecumu.
Šāda progresīva pieeja politikai nav pa prātam Igaunijas nacionālistiskās partijas EKRE līderim, iekšlietu ministram Martam Helmem. Viņš iepriekš citēja Ļeņinu, sakot, ka notiekošais Somijā pierāda, ka "katra ķēkša tagad varot vadīt valsti". Komentārs bija saistīts ar to, ka Marina pirms studijām strādāja par kasieri.
Igaunija oficiāli atvainojusies Somijai par šiem komentāriem, un saniknotākā par tiem bija prezidente Kersti Kaljulaida. Viņa uzsvēra, ka Somija ir viens no ciešākajiem Igaunijas sabiedrotajiem un ministram pēc šiem komentāriem vajadzētu atkāpties.
Tomēr Igaunija tāpat kā Latvija ir parlamentāra valsts un prezidentei nav politisku pilnvaru to pieprasīt no Jiri Ratasa valdības, kuras stabilitāte ir atkarīga no EKRE balsīm.
