Mineapolē, kur aresta laikā afroamerikānis Džordžs Floids zaudēja dzīvību, demonstrācijas dienās noritējušas miermīlīgi, bet naktīs protestu pirmsākumos situācija brīžiem kļuvusi baisa, Latvijas Televīzijai pastāstīja pilsētas iedzīvotāja, pētniece un žurnāliste Indra Ekmanis.
"Varētu teikt, ka pirms nedēļas bija tāda kaujas sajūta aiz loga. Varēja dzirdēt [tokšņus], asaru gāzi varēja just acīs, pat dzīvoklī vai mājās. Bija tāda nemiera sajūta," atzina Ekmanis.
Tagad situācija normalizējusies. Komandantstunda atcelta, grautiņi lielākoties mitējušies.
Ekmanis paskaidroja, ka lielākoties protestētāji ir miermīlīgi, bet ar vandālismu nodarbojas dažādas nezināmas grupas.
"Mineapoles gadījumā no vietējām apkaimēm ir ziņojuši par aizdomīgiem cilvēkiem. Piemēram, kur parādās apkaimē mašīna bez numuriem," pastāstīja žurnāliste. "Ir aizdomas, ka ir provokatori, kas izmanto situāciju, lai aģitētu ASV, kura, kā mēs zinām, ir ļoti politiski polarizēta pašlaik."
To, ka pašreizējo krīzi varētu izmantot grupas ar ļoti atšķirīgām interesēm, atzīst arī Eduards Ozoliņš, kurš dzīvo Vašingtonā un strādā Apvienotajā baltiešu komitejā.
"Kā jebkurā lielā protestā tik dažādā sabiedrībā, kāda ir šeit, ASV, protams, ir dažādas grupas un dažādu grupu intereses," teica Ozoliņš. "Vieni vēlas to, lai likums tiek attiecināts uz visiem vienlīdzīgi, tā tam būtu jābūt. Bet citas radikālāk noskaņotas grupas varbūt ir ar pilnīgi citādiem mērķiem – anarhija. Vienkārši jebkura eskalācija tiek izmantota no dažādām pusēm. Tā ka nevar teikt, piemēram, ja veikals tika aplaupīts vai ja cits piemineklis tika apgānīts, ka tas noteikti bijis no to protestētāju vidus, kuri veido šo vairākumu."
Ekmanis atgādina, ka
ASV nevienlīdzība izpaužas ne tikai policijas vardarbībā, kas īpaši vērsta pret tumšādainajiem, bet arī ekonomiskajā nevienlīdzībā, izglītībā un veselībā.
Vairāki pētījumi pierāda, ka arī bīstamais koronavīruss īpaši skāris afroamerikāņu kopienas.
"Dusmas un dziļās bēdas par šo atkārtojošo traumu un traģēdiju ir nonākušas pie lūzumpunkta, ko pašlaik redzam ielās," uzsvēra žurnāliste. "Tas ir saistīts ar ASV smago vēsturi. Šīs nāves ir daļa no sistemātiskā rasisma, kur viens nozīmīgs sākumpunkts ir verdzība ASV kolonijās."
Pašreizējā situācijā valsts prezidents Donalds Tramps izpelnījies kritiku par vēlmi iesaistīt armiju un par nespēju saliedēt sabiedrību. Ozoliņš norāda, ka
iedzīvotāju neapmierinātība ar prezidentu īpaši jūtama galvaspilsētā, kur nedēļas sākumā kārtības sargi ar varu izkliedēja protestētājus.
"Mēs redzam pilsētā, ka federālie militārie spēki būtībā uzbrūk miermīlīgiem protestētājiem, lai, piemēram, Tramps varētu aiziet nopozēt pie baznīcas ar bībeli rokās," pastāstīja Ozoliņš. "Šīs nedēļas laikā faktiski esam redzējuši tādu pakāpenisku brīvības ierobežošanu cilvēkiem. Sākumā tika izveidotas tādas pagaidu barjeras diezgan tuvu Baltajam namam. Šobrīd jau faktiski viss šis kvartāls ir pilnībā nobloķēts publikai, kas ir diezgan bēdīgi no demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības viedokļa."
Vašingtonā aktīvisti izveidojuši milzīgu uzrakstu “Tumšādaino dzīvības ir svarīgas”, kas sniedzas vairāku kvartālu garumā un beidzas tieši pirms baznīcas, pie kuras nedēļas sākumā fotografējās prezidents Tramps.
Ekmanis saskata, ka
vairākus simtu gadu vēlāk vēsturiskais mantojums ir redzams apspiešanās sistēmās, kas saistīts gan ar policijas vardarbību, gan ar nevienlīdzību ekonomikā, veselībā un citās jomās.
Mineapoles iedzīvotāja uzskata, ka protesti sākās tieši tagad dažādu apstākļu dēļ.
"Mēs zinām, ka ASV pašlaik cīnāmies ar vairākiem izaicinājumiem. Īpaši pandēmiju, protams, bet arī bezdarbu. Visas šīs lietas ir sakrājušās," teica Ekmanis. "Visas šīs lietas ir ietekmējušas to, kāpēc esam nonākuši pie šī punkta."
Protesti ir tieši saistīti ar sistēmiskām problēmām.
Protestētāji pieprasa un pierāda sistēmas reformas nepieciešamību. Viena tās daļa ir reformas policijā. ASV tas lielākoties notiek vietējā, nevis valsts līmenī, kas sarežģī procesu.
"Floida nāve diemžēl nav izņēmums ASV. Viņš ir viens no neskaitāmiem, daudziem afroamerikāņiem, kuri zaudējuši dzīvību policistu rokās vai ārpus tiesas nogalināšanas apstākļos," teica Ekmanis. "Piemēram, martā 26 gadus vecā Breona Teilore tika nogalināta, kad policisti ar nelikumīgu orderi ielauzās viņas dzīvoklī un iešāva viņai vismaz astoņas reizes. Policisti līdz šim nav arestēti."
Mineapoles iedzīvotāja min vairākus līdzīgus gadījumus aizvadīto mēnešu laikā. Viņasprāt,
pierādījumu ir pietiekami, lai teiktu, ka ASV ir problēmas ar policistu vardarbību un rasismu.
Savukārt Ozoliņš atzīst, ka Vašingtonas ielās ir redzamas sirreālas ainas ar armijas bruņu transportiem, armijniekiem ielās un policiju, kas pastiprināti visu uzrauga.
"Veikaliem un dažādām publiskām institūcijām, arī bankām, priekšā aizsisti koka aizsargmateriāli, lai pasargātu no iespējamas demolēšanas," klāstīja Ozoliņš. "Vairāki pieminekļi diemžēl šajā situācijā ir cietuši. Gan Linkolna memoriāls, gan arī mums, baltiešiem, tuvais piemineklis bojāgājušajiem no komunisma arī diemžēl ir cietis."
Ozoliņš vairākas reizes ir aizgājis arī līdz Baltajam namam. "Bija diezgan emocionāla sajūta pirms pāris dienām. Tas man atgādināja uzbrukumus Briselē 2016. gadā, kad sabiedrība zināmu briesmu priekšā sanāca kopā. Tāds diezgan pacilājošs brīdis un atmosfēra," teica Vašingtonā dzīvojošais latvietis. "Vašingtonā tomēr dienas laikā pilnīgi noteikti viss notiek samērā miermīlīgi. Nakts laikā ir bijuši gadījumi, kad cilvēki tiek arestēti, ir bijuši gadījumi, kad militārie spēki, militārais helikopters, piemēram, pievērš uzmanību protestētājiem."
Pēdējās dienās Ozoliņš saskata situācijas uzlabošanos, jo komandantstunda Vašingtonā jau ir atcelta.