Novembra sākumā parakstītais miera līgums starp Armēniju un Azerbaidžānu paredz ne tikai bruņoto sadursmju pārtraukšanu. Armēnija arī piekritusi nodot kontroli pār visām teritorijām, kas atrodas ārpus viņu kontrolētā Kalnu Karabahas autonomā apgabala.
Pirms piecām dienām Azerbaidžānai tika nodots Kalbadžaras reģions, šodien – Agdamas reģions, un visbeidzot 1. decembrī būs kārta Lačinas apgabalam.
Azerbaidžānas mediji ziņo, ka līdz šim atgūtajās teritorijās faktiski neesot nevienas neizdemolētas ēkas. Arī aģentūra "France Press" ziņo, ka pirms teritorijas nodošanas azerbaidžāņiem daudzi armēņi bēgot, steigā cenšoties aizvest visu iedzīvi, tostarp nokaujot lopus, novācot kokos esošos augļus, iztukšojot pagrabus un pat dedzinot savas mājas.
Savukārt Armēnijas medijos izskan skaļi apgalvojumi par azerbaidžānu militārpersonu pastrādāto vardarbību un vandālismu pret etniskajiem armēņiem.
Ceturtdien, 19. novembrī, vardarbības apturēšanu Kalnu Karabahā atzinīgi novērtēja arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, aicinot visus reģionālos dalībniekus atturēties no jebkādām darbībām vai retorikas, kas varētu apdraudēt pamieru.
KONTEKSTS:
Šā gada 27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevies atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, taču to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
Pamiera vienošanās paredz, ka tagad armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.
