- Par patvēruma meklētājiem galēji pretēji viedokļi
- Pārbauda, vai patvēruma meklētāji ir tie, par ko uzdodas
- Mēdz krāpties un šantažēt
- Cenšas izgudrot jaunu identitāti
Par patvēruma meklētājiem galēji pretēji viedokļi
"Mēs nezinam, kas kontrolēs situāciju šajos bēgļu izmitināšanas centros," saka kāda Grieķijas iedzīvotāja. "Nav zināms, no kurienes tie cilvēki pie mums ierodas. Viņi var būt kareivji. Kad pagājušajā vasarā es sauļojos pludmalē, es ieraudzīju laivu ar bēgliem. Un viens no viņiem teica: es atstāšu savu ģimeni Francijā, bet pats atgriezīšos karā," viņa atminas.
Jauns bēgļu reģistrācijas centrs “Vial” vēl nav vaļā, bet jau izraisa daudz strīdu. Te protestē kreisie spēki, un viņi sauc centru par koncentrācijas nometni, un turpat blakus – galēji labējie spēki. Viņi ir pret jebkuriem iebraucējiem.
Markuss Ufaluss ir viens no kreiso spēku pārstāvjiem. "Mēs gribam parādīt savu solidaritāti ar bēgļiem un pateikt viņiem – "mēs jūs atbalstām". Mēs vēlamies, lai centrs ir vaļā. Bet nevēlamies, lai tas pārtop par geto. Mums nepatīk centri ar žogu apkārt," viņš saka.
Pārbauda, vai patvēruma meklētāji ir tie, par ko uzdodas
Grieķijas aizsardzības ministru Panosu Komenosu šeit vairāk par piecām stundām gaida ne tikai protestetāji, bet arī vairāki simti bēgļu, kurus ar autobusiem uz “Vial” atveda no Hijas salas ostas. Bez ministra klātbūtnes atvērt centru un organizēt paraugreģistrāciju nedrīkst. Pagājušogad uz Eiropu caur Grieķiju nokļuva miljons bēgļu. Grieķu salās, kas “pieņem” visvairāk iebraucēju, parādījas pieci reģistrācijas centri. Viens no tiem ir "Vial".
Tajā notiek intervija ar kārtējo patvēruma meklētāju. Mērķis – ar tulka palīdzību noskaidrot cilvēka reālo izcelsmi un zināšanas par savu valsti. Tāpēc viņam tiek taujāts, kas ir Afganistānas prezidents un kādās krāsās ir šīs valsts karogs.
Šeit viņi nodod savus pirkstu nospiedumus un fotografējas datu bāzei.īSaņem pretī aproces ar kārtas numuriem, drēbes, ūdeni, nelielu produktu daudzumu, medicinisko palīdzību. Izmini Liberi no Grieķijas Sarkanā krusta speciāli pameta mājas un ģimeni Atēnās, lai palīdzētu bēgļiem uz salas. "Mēs strādājam ar specifiskām problēmām – karsonis, asiņošana˛ ādas traumas. Mums jāatbalsta šie cilvēki," sacīja Liberi.
Blakus angāram vairākas mazākas mājas — tās ir bēgļu kopmītnes, kurās atrodas gultas un citas sadzīves lietas. Bet līdz šīm gultām nonāks ne visi bēgli, kas pašu spēkiem nokļūst Grieķijā.
Mēdz krāpties un šantažēt
Bieži vien palīgā ir jādodas krasta apsardzei. To vidū arī Latvijas robežsargiem, kas katru dienu plkst. 6.00 no rīta dodas jūrā. Tie ir trīs Latvijas robežsargi, kas līdz 1. martam starptautiskās operācijas “Poseidons” ietvaros dienē Hijas salā. Ar viņiem vienmēr ir viens grieķis.
Jūra ir mierīga. Pirmo laivu ar patvēruma meklētājiem var redzēt teju vienlaikus ar rītausmu. Viņi rāda, ka laivas motors vairs nedarbojas. Tikai pēc robežsargu vairākkārtējiem uzsaukumiem laiva sāk braukt. "Viņi vai nu izmet dzinēju vai speciāli sabojā, vai degvielas tvertnes izmet jūrā. Tad mums ir jārīko glābšanas operācija. Reizēm arī draud, ka metīs bērnus pār bortu. Tā ir šantāža, domājot, ka mēs viņiem palīdzēsim," saka viens no robežsargiem, patruļas kutera "RK - 20 Rānda" kapteinis Pēteris Zaķis.
Tomēr laivā no apmēram 50 pasažieriem viens četrus gadus vecs afgāņu zēns neizdzīvo. Ziņa par viņa nāvi parādīsies vien mazā grieķu ziņu portālā. "Tas ir pirmais šāds gadījums mūsu praksē. Tas ir darbs... Viņi paši izvēlējās šo ceļu un gājuši uz to," sacīja Zaķis.
"Mums ir svarīgi nešķērsot grieķu-turku ūdens robežu. Pat ja Turcijas akvatorijā grimst laiva ar cilvēkiem – glābt tos drīkst tikai turki. Tajā pašā laikā Turcijas krasta apsargi skatās uz bēgļu laivām un it kā tās neredz. Kopš gada sākuma pāri Egejas jūrai uz Grieķiju tikuši gandrīz 70 000 cilvēku.
Cenšas izgudrot jaunu identitāti
Egejas jūrā ūdens temperatūra februārī ir +10 grādi.
Reida laikā kuģis "RK-20 Rānda" izglāba četras cilvēku pilnas laivas. Krastā jau cita saruna ar bēgļiem. Daudzi no viņiem vēlas tikt uz Vāciju, uz kuru pilsēt - tas nav būtiski. Kameras klātbūtnē daži pat aizmirst savu vārdu. Turpretim daži cenšas melot par savu radniecību ar citiem, cenšoties pierādīt, ka viņi ir ģimene, kā to dara kāds puika un vīrietis.
Savukārt kāda irākiešu ģimene skaidri zina, ka viņi grib nokļūt Ķelnē. Jaunā sieviete, kas ir šajā ģimenē stāsta, ka ir inženierzinātņu studente un grib turpināt mācības.
Hijas salas ostā paliek Latvijas robežsargi. Pieredzē jau pieci Grieķijā pavadīti gadi – Kosas sala, Samosa, Agatonisi. 1. martā latviešu misija Elladas zemē beigsies. Bet vienu lietu viņi tagad zina droši – vēl kādu laiku ar savām ģimenēm atpūsties uz Grieķiju nedosies.
