LTV: Kāds ir mērķis jūsu vizītei, un kādu vēstījumu jūs vēlaties nodot mūsu politiķiem un sabiedrībai?

Oleksijs Arestovičs: Es esmu neoficiālā vizītē, ne protokola. Biju neoficiāli uzaicināts uz Lietuvu un, izmantojot gadījumu, ierados arī Latvijā. Mans galvenais mērķis šeit ir pateikties Latvijas valdībai un Latvijas tautai par to atbalstu, ko esat izrādījuši Ukrainai, – gan politisko, gan informatīvo, gan militāro. Reizēm man šķiet, ka jūs mums esat atdevuši divas trešdaļas no sava aizsardzības budžeta. Tas nozīmē tūkstošiem izglābtu dzīvību mūsu karavīriem, mūsu pilsoņiem, mūsu bērniem. Par to jums milzīgs paldies no Ukrainas tautas!

Šobrīd frontē – gan dienvidos, gan austrumos – redzam pretuzbrukumus. Vai tas ir pamats optimismam?

Jā, tas ir pamats optimismam. Tās ir likumsakarīgas sekas situācijas attīstītībai, Krievijas spēku nemākulībai, stratēģiskajām kļūdām, sākot šo karu, Ukrainas tautas cīņai un Rietumu, arī Baltijas valstu palīdzībai.

Tas nav nejaušs panākums, tas ir sistēmisks panākums. Un turpināsies līdz pilnīgai teritorijas atbrīvošanai.

Mums jaunākie aptauju dati rāda, ka 95% iedzīvotāju atbalsta pilnīgu teritorijas atbrīvošanu, ieskaitot Krimu un Donbasu. Un uz to mēs esam koncentrējušies.

Šobrīd kāds Rietumu atbalsts ir nepieciešams visvairāk?

Trīs lietas: ieroči, ieroči un ieroči. Un, protams, ekonomiskā palīdzība. Ekonomika ir cietusi, mums 2/3 pieaugušo vismaz vienu reizi ir bijuši spiesti pārcelties, palīdzība vajadzīga 6 miljoniem bērnu. Vajag arī enerģētisko palīdzību, jo priekšā ir grūta ziema.

Bet pamatā – ieroči, kas ļautu ātri atbrīvot teritoriju. Kur ir problēma, ko daudzi, it īpaši vecajā Eiropā nesaprot: ja mēs karotu ar Eiropas armiju, varētu vest pārrunas, karot saprātīgi. Bet šeit katra diena nozīmē jaunas Bučas. Varbūt mazākā mērogā, bet, kad atbrīvojam teritoriju, ir nogalinātie, nošautie, nomocītie. Sagrautas mājas.

Jo ātrāk atbrīvosim, jo mazāk bojāgājušo, mazāk postījumu. Mazāk jāatjauno.

Tas jādara, cik ātri vien iespējams. Mēs prasām tempus. Un nevar dot viņiem laiku sagrupēties, viņiem gan tas ne visai izdodas, bet tik un tā. Tātad ieroči, ieroči, ieroči. Trīs lietas.

Kā šobrīd vērtējat Eiropas atbalstu, cik Eiropa ir vienota? Galu galā – ziema tuvojas, gāzi vajag. Vai neredzat bīstamas tendences?

Man nav šī pesimisma. Pēc mūsu datiem 90% gāzes krātuvju Francijā, Vācijā ir aizpildītas. Ja Eiropas "katastrofa" ir 20 % cenu kāpums gāzei, tad maksāt to, lai izbeigtu attiecības ar cilvēkiem, kas sarīkoja Buču, ar šiem cilvēkēdājiem... Tā nav pati augstākā cena.

Ja runājam par nosalušo Eiropu, tas ir naratīvs, kas nāk no Maskavas. Viņi cenšas iebiedēt, jo Putinam beidzas laiks. Dati no Vācijas rāda augstu atbalstu Ukrainai. Eiropieši brīnišķīgi saprot, ka no austrumiem mūžīgi nāk draudi, viņi sarīko Buču, sagrauj, nogalina, lai gan varētu dzīvot mierīgi, tirgoties un tā tālāk. Un šantažē Eiropu, grauj vienotību un vērtības.

Pārdzīvot vienu grūtu ziemu, lai uz visiem laikiem šo [karu] izbeigtu, jo skaidrs, ka līdz nākamajai ziemai vairs nebūs atkarības no Krievijas, – tā nav pati augstākā cena.

Laika ziņā cik ilgi vēl līdz Ukrainas uzvarai?

Tas atkarīgs no viena apstākļa – Rietumu ieroču piegādes apjomiem. Ja iedos daudz un ātri, mēs atbrīvosim savu teritoriju 4–6 mēnešu laikā. Iedos mazāk, nu tad līdz nākamajam pavasarim vai vasarai. Taču galarezultāts ir neapšaubāms – Krievija cietīs militāru sakāvi Ukrainā. Garantēti!

Nesen jūs publiski izteicāties, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm arī jāgatavojas karam ar Krieviju. Tas satrauca lielu daļu vietējās sabiedrības. Vai paskaidrosiet, ko ar to domājāt?

Es izteicu skaidru domu, ko žurnālisti virsrakstos nedaudz samainīja, lai tie savāktu vairāk klikšķus. Tas ko es teicu: labākais iemesls sagatavoties karam – kaut arī kara iespēja ir pavisam niecīga, jo mēs Krievijas kaujasspējas esam apturējuši uz gadiem desmit, – ir dzīvot tā, it kā rīt jau sāksies karš. Tas ir tikai sagatavošanās princips, kas nenozīmē, ka rīt jau sāksies karš. Armijai un valdības struktūrām jāgatavojas tā, it kā karš sāksies rīt. Militāristiem vienmēr jāgatavojas ļaunākajam variantam. Jo, ja tu esi gatavs ļaunākajam, tad esi gatavs visam pārējam.

Jūs lietojat terminu "pilnīga Ukrainas uzvara". Ko jūs saprotat ar to?

Es ar to saprotu pilnu Krievijas spēku sakāvi mūsu teritorijā, robežu atjaunošanu tādā apmērā, kādas tās bija 1991. gada 24. augustā – mūsu Neatkarības dienā. Kara noziedznieku sodīšanu un reparācijas no Krievijas puses.

Liels paldies jums par sarunu!