Kosovu šis Serbijas lēmums ir sadusmojis, un tā prasa strīdā iejaukties ES. Attiecības starp Serbiju un salīdzinoši nesen dibināto Kosovu allaž ir bijušas saspringtas. Pārsvarā albāņu apdzīvotā Kosova agrāk bija Serbijas sastāvdaļa.
Jahjaga, kas Kosovu vadīja no 2011. gada līdz pagājušajam, bija uzaicināta uz Serbijas galvaspilsētu kā dalībniece konferencē par seksuālo vardarbību 1998.-1999.gadā notikušā Kosovas neatkarības kara laikā. Konferences rīkotāji norādīja ka Jahjagai liegta iebraukšana Serbijā, un tas “bija augstākajā līmenī pieņemts politisks lēmums”.
Kosovas dialoga ministre Edita Tahiri sacīja, ka šis solis “skaidri parāda, ka Serbija nav gatava vērtēt agresijas un genocīda pagātni attiecībā pret albāņiem”. Tahiri arī piezīmējusi, ka šādi Serbija arī “parāda, ka tā nav gatava mierīgām, godīgām kaimiņattiecībām divu valstu vidū”.
Kosovas neatkarību ir atzinušas 110 valstis, taču to vidū nav Serbijas, kā arī Krievijas.