Viņa piekrita, ka Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons nesaka, ka Lielbritānija nespētu izdzīvot gadījumā, ja tā pamestu ES. "Mēs esam NATO dalībvalsts, mēs esam ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, un mums ir ļoti labas attiecības ar lielu skaitu starptautisku organizāciju un valstu."
"Jā, mēs varētu izdzīvot ārpus Eiropas Savienības, taču labāk ir tajā palikt," secināja Apvienotās Karalistes vēstniece Latvijā.
Kemerons norādījis, ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES sastāvā, jo tā valsts ir spēcīgāka, drošāka un tai labāk klājas ekonomiskajā ziņā, viņa sacīja.
Vaicāta, vai ir bijuši kādi aprēķini vai diskusijas par to, cik varētu izmaksāt Lielbritānijas aiziešana no ES, vēstniece atzina, ka oficiālas aplēses nav.
"Ir bijis daudz diskusiju par to, cik pašlaik izmaksā mūsu dalība [Eiropas] Savienībā un kādas būtu izmaksas izstāšanās gadījumā, taču pašlaik nav oficiāli aprēķinu, ka izmaksas būs tādas un tādas," atzina Koulija.
Viņa norādīja, ka līdzšinējās sarunas ar pārējām ES dalībvalstīm apliecina vēlmi noturēt Lielbritāniju ES, "jo tās ieguldījums ir ļoti liels".
"Premjers ir uzsvēris, ka pēc šī referenduma, kad šo jautājumu būs iespējams noņemt no dienaskārtības, Lielbritānijas loma Eiropas Savienībā varētu kļūt vēl aktīvāka.
Un dalībvalstis to saprot, novērtējot Lielbritānijas ieguldījumu gan migrācijas, gan drošības, gan ekonomisko jautājumu risināšanā," teica Koulija.
Savukārt, taujāta, kāds varētu būt Lielbritānijas turpmākās attīstības modelis, ja tā tomēr izlemtu izstāties no ES, vēstniece atzina, ka par šo jautājumu pašlaik Lielbritānijā ļoti aktīvi diskutē.
"Pašlaik šāds modelis nav izstrādāts, jo premjerministrs ir ļoti nokoncentrējies uzvarēt referendumā un nodrošināt, lai Lielbritānija paliktu Eiropas Savienībā. Taču kampaņas laikā šāds modelis tiks piedāvāts.
Tie, kuri aicina balsot par izstāšanos, runā gan par Norvēģijas, gan par Šveices, gan citiem modeļiem, taču oficiāli par kādu modeli nav panākta vienošanās," teica Koulija.
Viņa atzina, ka valdība ar dokumentu par to, kādas varētu izskatīties Lielbritānijas attiecības ārpus ES, grasās nākt klajā desmit nedēļas pirms referenduma, proti, aprīļa sākumā.
Apvienotās Karalistes vēstniece norādīja, ka pēdējais referendums par Lielbritānijas dalību ES notika pirms vairāk nekā 40 gadiem. Lielbritānijā ir gan tādi cilvēki, kas ļoti atbalsta valsts dalību ES, gan arī tādi, kuri uzskata - Lielbritānijai nevajadzētu būt daļai no ES.
"Manuprāt, premjerministrs Kemerons ir izvēlējies rīkot šo referendumu, lai dotu iespēju iedzīvotājiem izteikties, jo, ja cilvēki par kādu jautājumu pastāvīgi runā un nav apmierināti, premjeram ir jāreaģē un jādod iedzīvotājiem iespēja paust savu viedokli," sprieda vēstniece.
Jau ziņots, ka Kemeronam pagājušās nedēļas nogalē Briselē izdevās noslēgt vienošanos ar pārējo ES dalībvalstu līderiem par Lielbritānijas īpašo statusu ES. Britu vēlētājiem referendumā 23.jūnijā būs jāpauž savs viedoklis par to, vai ar piedāvātajām reformām ir pietiekami, lai Lielbritānija arī turpmāk paliktu 28 valstu blokā.
