Apvērsuma mēģinājums Turcijā: 265 bojāgājušie un 2800 militāristi aizturēti

Turcijā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma, kurā gāja bojā 265 cilvēki, tostarp militārpersonas un aizturēti 2800 ar armiju saistīti cilvēki. Pēc naktī uz sestdienu, 16.jūliju, notikušām sadursmēm lielākajās Turcijas pilsētās Stambulā un Ankarā valsts vadība ar Turcijas prezidentu Redžipu Tajipu Erdoganu priekšgalā paziņoja, ka atgūst kontroli pār notiekošo. Prezidenta atbalstītāji izgājuši ielās, lai svinētu neizdevušos apvērsumu.

Apvērsuma rīkotāji: Vēlamies atjaunot demokrātiju

Paziņojums par valsts apvērsumu Turcijā parādījās pēc plkst.23 vakarā. "Vara valstī tiek pārņemta pilnībā," bija teikts armijas grupas paziņojumā NTV televīzijā, ar kuru tautai bija paziņots par gaidāmo varas maiņu.

Apvērsuma rīkotāji arī norādīja, ka rīkojas, lai "nodrošinātu un atjaunotu konstitucionālo kārtību, demokrātiju, cilvēktiesības un brīvību un ļautu valstī valdīt likuma augstākajai varai, atjaunojot izpostīto kārtību".

"Visas mūsu starptautiskās vienošanās un norunas paliek spēkā. Mēs ceram, ka mūsu labās attiecības ar visu pasauli turpināsies," bija norādīts paziņojumā. Tajā arī atzīmēts, ka valstī ieviests karastāvoklis.

Sākotnēji nebija gan zināms, kas šajā gadījumā pārstāv armiju. Izskanēja ziņas, ka rīkotāji varētu būt armijas vecākie ģenerāļi. Pati grupa sevi nosauca par "Padome mieram dzimtenē".

Sestdienas pēcpusdienā Turcijas armijas pārstāvji paziņojuši, kurš ir apvērsuma organizētājs – pučistus esot vadījis bijušais Gaisa spēku komandieris ģenerālis Akins Ozturks. Tas izskaidro, kāpēc starp vienībām, kas piedalījām apvērsumā, plaši bija pārstāvēta militārā aviācija. 

Erdogans un Jildirims sola visbargākos sodus

Turcijas premjers Binali Jildirims notikušo uzreiz nosauca par "nelikumīgu rīcību, ko veikusi kāda militāristu grupa". Jildirims uzsvēra, ka Turcijas valdība aizvien atrodas pie varas un saglabā kontroli pār valsti.

Jildirims gan pieļāva, ka valstī notiek apvērsuma mēģinājums, taču tas neizdošoties: "Tie, kuri rīko šo nelikumīgo pasākumu, samaksās visaugstāko cenu. Pēcāk Jildirims atzina, ka ir noticis valsts apvērsuma mēģinājums, kuru rīkojuši "dažu ģenerāļu grupa".

Tāpat izskanēja, ka sagūstīts ir kāds Turcijas armijas komandieris Hulusi Akars. Viņš kā ķīlnieks atradās Turcijas armijas galvenajā štābā.

Tikai vēlāk ar paziņojumu klajā nācis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš bija devies atvaļinājumā Marmarisā, Turcijā. Viņš aicināja tautu iziet ielās un aizstāvēt esošo valsts varu. "Es aicinu Turcijas iedzīvotājus doties uz laukumiem un lidostām. Es nekad neesmu ticējis varai, kas būtu augstāka par tautas varu," viņš paziņoja, piebilzdams, ka netic, ka apvērsums būs sekmīgs.

Prezidents arī solīja bargi vērsties arī pret apvērsuma organizatoriem: "Šis valsts apvērsuma mēģinājums ir nodevības akts. Tā ir sacelšanās un, protams, tie, kuri šo valsti ir nodevuši, samaksās bargu maksu par savu nodevību.

Šī sacelšanās novedīs pie tīrīšanas Turcijas armijā, kurai ir jābūt tīrai no nodevējiem.

Augusta sākumā mums būs Augstākās militārās padomes tikšanās, un pagājušās nakts notikumi, kā arī apvērsuma rīkotāju rīcība, padarīs šo tikšanos daudz nozīmīgāku."

Aģentūra AFP atgādina, ka Turcijas vēsturē pēdējās desmitgadēs bijuši trīs valsts apvērsumi. Tiesa, analītiķi vienmēr uzsvēruši, ka Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam ir labas attiecības ar armiju. Komentējot apvērsuma mēģinājumu, prezidentam Erdoganam tuvi avoti paziņoja, ka "šis ir uzbrukums Turcijas demokrātijai". "Bruņoto spēku grupa bez pilnvarām mēģina pārņemt varu no demokrātiski ievēlētas valdības," tiek norādīts.

Ankarā un Stambulā kaujas, apšaudes un juceklis

Tikmēr abās lielākajās Turcijas pilsētās Stambulā un Ankarā visu nakti bija kaujas, apšaudes un nemieri. Visu nakti bija apturēta satiksme Stambulā pāri Bosfora šaurumam, kā arī uz Fatiha Sultana Mehmeta tilta. Medijos izplatītajos videomateriālos vēlāk varēja novērot militāristus, kas rīta agrumā ar gaisā paceltām rokām atkāpjas no savām pozīcijām uz Bosfora tilta. 

Tika ziņots arī par apšaudēm, tostarp pie Turcijas parlamenta ēkas Ankarā, Ataturka lidostā Stambulā un uz kāda no tiltiem Stambulā. Turklāt Stambulā tika atcelti visi avioreisi. Kopumā apvērsuma rīkotājiem lojālie spēki pārņēma daudzus stratēģiski svarīgus punktus Stambulā un Ankarā.

Kā ziņoja AFP, Stambulā un Ankarā uz ielām bija redzami kareivji un dzirdams apšaužu troksnis. Tāpat pār pilsētām lidoja militārās lidmašīnas, kas ik pa laikam raidīja lodes uz cilvēkiem. Televīzijā arī bija redzams, ka pie Ataturka lidostas Stambulā ir tanki. Piemēram, bija ziņas, ka armija ap plkst. 1.00 naktī  (Latvija un Stambula atrodas vienā laika joslā) ir atklājusi uguni uz Erdogana atbalstītājiem, kas gribējuši šķērsot tiltu pār Bosfora šaurumu.

Uz tilta notika Erdogana un apvērsuma atbalstītāju sadursmes. Vēlāk Turcijas gaisa spēku lidmašīna notriekusi Turcijas armijas helikopteru, nogalinot 17 policistus, kuri bija apvērsuma atbalstītāji.

Asas sadursmes notika pie parlamenta ēkas Ankarā, kur nogranda vismaz divi spēcīgi sprādzieni. Savukārt Stambulā apšaudēs iesaistījās militārās lidmašīnas F16.

Sākumā bija ziņots, ka civiliedzīvotāji steidzās mājup. Tomēr vēlāk daudzi iznāca ielās un devās atbalstīt vienu vai otru pusi. Sociālajos tīklos foto bija redzami iedzīvotāji, stāvot uz tankiem. Daudzi gan arī steidza uz veikaliem un degvielas uzpildes stacijām, lai pirktu produktus un degvielu, pieļaujot, ka pēcāk tos nebūs iespējams nopirkt.

Paziņo par varas atgūšanu

Tomēr ap plkst. 3.00 naktī premjers Jildirims pavēstīja, ka valdību atbalstošajiem spēkiem ir izdevies atgūt varu, un "situācija lielākoties tiek kontrolēta". Viņš arī piebilda, ka ar apvērsuma rīkotājiem varētu būt saistīti ASV dzīvojošā islāma klerikāļa Fethullas Gulena sekotāji. Viņš un Erdogans ir ilgstoši politiskie pretinieki.

Gulena vadītajai kustībai "Hizmet" ir ievērojama ietekme gan turku medijos, gan sabiedrībā, gan policijā un tiesu sistēmā. Pats Gulens gan ir noliedzis savu saistību ar pagājušās nakts notikumiem, skaidri nosodot notikušo. Arī viņa piekritēji Turcijā šādu informāciju kategoriski noraidīja, sakot, ka viņiem nav nekādas saistības ar apvērsuma mēģinājumu.

"Reuters" norāda, ka ap to laiku atsāka raidīt Turcijas valsts televīzija TRT, kas, sākoties apvērsumam, bija pārstājusi darboties. "Reuters" ziņo, ka izšķirošs aspekts apvērsuma sairšanā bija iedzīvotāju atteikšanās paklausīt tā rīkotāju pavēlei palikt mājās. Tā vietā viņi atsaucās Erdogana aicinājumam doties ielās un izgāja no mājām, un lielākā daļa iznākušo devās uz Stambulas un Ankaras centrālajiem laukumiem, kur pauda atbalstu pastāvošajai varai.

"Mums ir premjerministrs. Mēs nepametīsim valsti šo deģenerātu rokās," "Reuters" sacījis kāds no valdības atbalstītājiem. Tiesa, bijuši arī pretēji domājoši. Piemēram, tūristu gids Fethi atzinis, ka labprāt redzētu varas maiņu, jo valsts "gandrīz pēdējos 15 gados" ir kļuvusi ļoti polarizēta.

Pēc plkst. 3 naktī Ataturka lidostā ieradās Turcijas prezidents Erdogans, kur viņu sagaidīja liels atbalstītāju pūlis.

Erdogans pavēstīja, ka apvērsums ir izgāzies, jo miljoniem cilvēku izgājuši ielās un nav to atbalstījuši.

Viņš arī neslēpa, ka pārskatīs armijas rindas, vērtējot militāristu lojalitāti un apvērsuma mēģinājumu nosauca par nodevību.

Savukārt pirms plkst. 4 no rīta, apvērsumu atbalstošie karavīri iebruka "CNN Turk" televīzijā. Uzreiz pēc tam žurnālisti paziņoja, ka viņiem tūlīt būs jābeidz tiešraide. Tomēr pēc nepilnām divām stundām karavīrus arestēja, un televīzijas kanāls atsāka ikdienas darbus.

Taču Turcijas nacionālais drošības dienests ap plkst. 4 pavēstīja, ka apvērsuma mēģinājums ir novērsts. Vēl pastāv vien dažas pretošanās grupas. "Visi cilvēki, kas ir piedalījušies šajā mēģinājumā stāsies tiesas priekšā par nodevību," sacījis dienesta pārstāvis Nuhs Jilmazs, atsaucoties uz "Hurriyet", rakstīja BBC.

Apvērsuma dalībniekus arestē

Pēc apvērsuma mēģinājuma neveiksmes Turcijas drošības dienesta un valdībai lojālie armijas spēki arestēja 2839 militāristus, kas piedalījās apvērsumā.

"Reuters" ziņo - tās korespondents Stambulā redzējis, ka Taksima skvērā, kas atrodas pilsētas centrā, 30 apvērsumu atbalstoši karavīri padevušies policistiem.

Valdību atbalstošās armijas daļas atguva kontroli pār Ataturka lidostu Stambulā. Arī pats Erdogans jau ir atgriezies Stambulā.

Turcijas apvērsuma mēģinājumā dzīvību zaudēja 161 cilvēks un 1440 tikuši ievainoti, pavēstīja Turcijas premjers Binali Jildirims. Šajā skaitā gan nav iekļauti vēl 104 nemiernieki, kas tikuši nogalināti.

Kā paziņojis jaunieceltais armijas komandieris, ģenerālis Umits Dundars, valsts apvērsuma mēģinājums ir izgāzies un puča apspiešanā ir nogalināti arī vairāk nekā 100 sacelšanās organizatori.

Vēlāk, sestdienas pēcpusdienā, Turcijā no amatiem atcelti 2745 tiesneši, ziņo BBC, atsaucoties uz vietējo ziņu aģentūra.

Turcijas bruņoto spēku ģenerālštāba pagaidu vadītājs  ģenerālis Imits Dindars nosodīja apvērsuma rīkotāju mēģinājumu: “Turcija ir pieredzējusi traģēdiju, kad pašas  karavīri, pavērš ieročus pret saviem līdzpilsoņiem. Šī tauta nekad neaizmirsīs to negodu, ka karavīri, kuriem dotas šautenes, lai aizsargātu savu valsti, tās pavērš pret savu tautu, savu parlamentu un valdību.  Nav šaubu, ka Turcijā apvērsumu laikmets ir beidzies.”

Parlamentā pārsteidzoša vienotība

Ankarā sestdienas vakarā notika parlamenta ārkārtas sēde ar visu politisko partiju līderu uzrunām un kopīga paziņojuma pieņemšanu.  Latvijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Turcijā Jānis Beķeris norādīja, ka Turcijas parlaments pauda pārsteidzoši lielu vienotību.

“Galvenie vadmotīvi, kas izskanēja visu partiju līderu runās, bija  demokrātija, brīvība, nacionālisms.  Ar galveno tēmu, ka Turcija aizstāv demokrātiju, brīvību un šis bija ne tikai apvērsuma mēģinājums, bet arī nekrietna terora akts. Un šajā vēstījumā visas politiskās partijas, lai arī cik ļoti ikdienā to viedokļi ir atšķirīgi, bija ļoti vienotas," pastāstīja Beķeris.

Aicina nedoties uz Turciju

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") aicināja Latvijas valsts piederīgos nepieciešamības gadījumā sazināties ar Latvijas vēstniecību Turcijā.

 Ministrs arī mudināja ceļotājus, kuri bija plānojuši doties uz Turciju, atlikt savus braucienus. Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, Turcijā varētu atrasties vairāki simti vai pat tūkstoši cilvēku no Latvijas. Šobrīd nav ziņu par cietušajiem Latvijas valstpiederīgajiem.

Starptautiskā sabiedrība nobažījusies

Satraukumu par notikušo neslēpa Eiropas Savienība (ES), Krievija un ASV, izsakot cerību, ka valstī nenotiks asinsizliešana. Kāds avots ES institūcijās aģentūrai "Reuters" ap pusnakti piebildis, ka apvērsuma mēģinājums "izskatās, salīdzinoši labi organizēts", kuru nevada vien daži pulkveži, bet ievērojams armijas spēks.

Savukārt ASV prezidents Baraks Obama aicināja visas Turcijas partijas atbalstīt "demokrātiski ievēlēto" Turcijas valdību. Tāpat viņš mudinājis partijas un iedzīvotājus, kā arī armiju izvairīties no vardarbības un asinsizliešanas, ziņo AFP.

Toties ASV Aizsardzības ministrijas pavēstīja, ka apvērsums neietekmēs ASV iespējas izmantot Turcijas gaisa spēku bāzes cīņā ar "Daīš".

Arī Krievija pauda bažas par notikumiem Turcijā. "Maskava ir dziļi norūpējusies par ziņām, kas pienāk no Turcijas," sacīja Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs. "Šobrīd no tās informācijas kvantitātes, kas ir mūsu rokās, ir neiespējami precīzi noteikt, kas šobrīd notiek valstī [Turcijā]," pauda Kremļa pārstāvis. "Vienīgā prioritāte ir nodrošināt Krievijas valsts institūciju un Krievijas pilsoņu drošību Turcijas teritorijā," norādīja Peskovs.

Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja aicināja Turciju izvairīties no asinsizliešanas un risināt problēmas valstī "atbilstoši konstitūcijai".

Līdzīgu paziņojumu pauda ES ārlietu pārstāve Federika Mogerīni. "Turcija ir ES svarīgs partneris. ES pilnībā atbalsta demokrātiski ievēlētu valdību, valsts institūcijas un likuma varu," viņa pauda. Savukārt Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers aicināja "Turciju atgriezties pie konstitucionālas kārtības".

Līdzīgi ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka cieši seko notikumu attīstībai un mudināja cilvēkus pakļauties demokrātiski ievēlētai varai – premjeram un prezidentam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt