Šī gada ekstremālais karstums, kā arī spēcīgas lietusgāzes un plūdi dažādos pasaules reģionos joprojām liek aktīvi diskutēt par straujajām klimata pārmaiņām. Pirms dažiem mēnešiem publicētā Starpvaldību klimata pārmaiņu padomes ziņojuma vēstījums bija ļoti skaidrs un skarbs – klimata pārmaiņas ir biedējoša realitāte un pasaules valstu rīcībai ir jābūt straujai un izlēmīgai.
Šajās dienās Francijas otrajā lielākajā pilsētā Marseļā sākās ANO Starptautiskās Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības organizēta konference. Tās mērķis ir nedēļas laikā pie sarunu galda pulcēt nevalstiskās organizācijas, zinātniekus, uzņēmējus, valdību pārstāvjus, kā arī iedzimto tautu pārstāvjus no visas pasaules.
Tās ir vairāk nekā 1400 dažādu organizāciju, kas reizi četros gados nosaka pašus sasāpējušākos jautājumus dabas aizsardzības jomā, kā arī lemj par to, kā ar šiem izaicinājumiem cīnīties.
Jau konferences otrajā dienā Starptautiskās Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienība nākusi klajā ar jaunāko ziņojumu par tās izstrādāto apdraudēto sugu sarakstu. Tā dēvētajā sarkanajā sarakstā ir iekļauti vairāk nekā 138 000 sugu, un jaunākie dati liecina, ka gandrīz trešā daļa no tām ir uz izmiršanas robežas.
Ziņojuma autori norādījuši, ka, piemēram, no 1200 haizivju sugām tagad apdraudēti ir 37%. Un tas ir aptuveni par trešdaļu vairāk, nekā vien pirms septiņiem gadiem. Pie apdraudētajiem dzīvniekiem tagad jāpieskaita arī pasaulē lielākās ķirzakas – Komodo drakoni.
Kā norādījuši apdraudēto sugu saraksta autori, situāciju gadu desmitu laikā ir pasliktinājusi dzīvotņu zaudēšana, pārāk aktīva dabas resursu izmantošana, pārāk aktīva nozveja, kā arī dzīvnieku nelegālā tirdzniecība. Tagad situāciju vēl sarežģītāku padara arī straujās klimata pārmaiņas, jo jau minētos Komodo drakonus Indonēzijas salās arvien vairāk apdraud kāpjošais ūdens līmenis.
Vienlaicīgi eksperti norādījuši, ka ir arī veiksmes stāsti, jo, veiksmīgi strādājot pie atsevišķu sugas saglabāšanas un atgriešanas savvaļā, dažas iepriekš gandrīz izmirušas sugas ir izdevies faktiski atdzīvināt.
Tas gan arī nozīmējot to, ka vides saglabātājiem nākas saskarties ar ļoti aktīvu lobiju spiedienu.
Marseļas konference turpināsies nedēļu, un tās laikā paredzēts spriest gan par tādiem jautājumiem, kā jūras zīdītāju aizsardzība, gan par Eiropas seno mežu saglabāšanu un dažādu izrakteņu ieguves ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.
Konferences noslēgumā paredzēts pieņemt rekomendācijas likumdevējiem, kuriem tad arī pieder galīgais vārds politisko lēmumu pieņemšanā. Jau tagad nevalstiskās organizācijas norāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kad valstīm nepieciešams vislielāko uzmanību veltīt ekonomiku atveseļošanai, pārāk maz uzmanības un arī līdzekļu tiek atvēlēts tieši dabas aizsardzībai. Taču tiek prognozēts, ka šīs rekomendācijas noteikti būs ļoti nozīmīgas oktobrī Ķīnā gaidāmajā bioloģiskajai daudzveidībai veltītajā ANO konferencē, gan arī vēlāk novembrī Glāzgovā gaidāmajā ANO klimata konferencē jeb COP26.
