Politikas veidotājiem paredzētā atskaite vēsta, ka mūsu planēta jau sasniegusi globālās sasilšanas līmeni 1,1 °C virs pirmsindustriālā perioda un tuvojas 1,5 °C. Tā ir kritiskā robeža, ko pasaules līderi bija vienojušies nesasniegt 2015. gada Parīzes klimata nolīgumā.
“Pirmkārt, ziņojums norāda, ka neapstrīdami klimata pārmaiņas izraisa cilvēki, ekstrēmus laika apstākļus padarot biežākus un smagākus. Otrkārt, tas parāda, ka klimata pārmaiņas ietekmē ikvienu reģionu uz mūsu planētas.
Un visbeidzot, tas izskaidro, ka globālās sasilšanas apturēšanai nepieciešams stingri un ātri samazināt oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu emisijas," vēsta Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētājs Hvesongs Li.
#ClimateChange is widespread, rapid, & intensifying – #IPCC
— IPCC (@IPCC_CH) August 9, 2021
Scientists are observing changes in the Earth’s climate in every region & across the whole climate system, says the IPCC’s latest #ClimateReport, released today.
➡️ https://t.co/4t8uyqoLXN
➡️ https://t.co/uU8bb4inBB pic.twitter.com/e3oAgQJQWe
Zinātnieki aicina strauji samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, lai spētu izpildīt Parīzes klimata vienošanās izvirzītos mērķus. Vienlaikus eksperti brīdina, ka atsevišķi klimata pārmaiņu procesi var būt neatgriezeniski.
Jau šī gada novembrī Glāzgovā notiks Globālais klimata samits, no kura tiek gaidīta pasaules valstu līderu izlēmīga rīcība klimata pārmaiņu radīto seku novēršanai. Tieši tāpēc ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ekspertu ziņojums par pašreizējo klimata stāvokli tika gaidīts ar ļoti lielu nepacietību.
Šis ir pirmais tik plašais pētījums kopš 2013. gada, un tā tapšanā bija iesaistījušies vairāk nekā 230 pētnieku no 66 valstīm.
ANO ziņojums apliecina “nepārprotamu” cilvēces ietekmi uz klimata krīzi un apstiprina "plašas un straujas pārmaiņas" klimata sistēmā.
"Protams, mēs gadu desmitiem esam zinājuši, ka pasaule kļūst karstāka. Taču pēdējā laika klimata pārmaiņas ir ļoti plaši izplatītas, straujas, un tās tikai pastiprinās.
Dažas no šīm pārmaiņām nav piedzīvotas tūkstošus gadu vai nav piedzīvotas vispār nekad. Arī pašreizējais sasilšanas vilnis nav pieredzēts vismaz 2000 gadu laikā," vēsta viens no pētījuma autoriem Panmao Žai.
Saskaņā ar visiem aplūkotajiem emisiju scenārijiem globālā planētas virsmas temperatūra turpinās pieaugt vismaz līdz gadsimta vidum, ja vien tuvākajās desmitgadēs nenotiks ievērojama oglekļa dioksīda (CO2) un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanās.
The planet is warming even faster than previously thought, according to a bombshell report issued by the #IPCC. That means we are risk of even more devastating impacts, including stronger and more frequent heat waves, wildfires, and hurricanes. pic.twitter.com/rhofuJIxEB
— EDF (@EnvDefenseFund) August 9, 2021
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nosauca ziņojumu par "sarkano kodu cilvēcei" un atzīmēja, ka 1,5 grādu slieksnis ir "bīstami tuvu".
Guterrešs paziņoja, ka trauksmes zvani ir apdullinoši, un šim ziņojumam “jāiezvana kapa zvans oglēm un fosilajam kurināmajam”.
Daudzas izmaiņas klimata sistēmā būs neatgriezeniskas tuvākajos gadsimtos vai pat tūkstošgadēs pagātnes un nākotnes siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ, it sevišķi pārmaiņas okeānos, ledāju slāņos un pasaules vidējā jūras līmenī.
"Ziņojuma kopsavilkums ir šāds: līdz brīdim, kad varēsim novērst bīstamas klimata pārmaiņas, ir atlikuši nulle gadu, jo tās jau ir sākušās,” intervijā CNN secina zinātnieks Maikls Manns.
Ievērojama daļa pārmaiņu klimata sistēmā saasinās tieši saistībā ar globālo sasilšanu. Tās var izpausties, piemēram, kā ekstrēms karstums, ieskaitot karstuma viļņus pasaules ūdeņos, spēcīgu nokrišņu biežuma un intensitātes palielināšanās, lauksaimniecības un ekoloģiskais sausums, kā arī intensīvu tropisko ciklonu īpatsvara palielināšanās un Arktikas jūras ledus, sniega segas un mūžīgā sasaluma samazināšanās.
Zinātnieki uzskata, ka tik strauja planētas sasilšana nav redzēta aptuveni 2000 vai pat 100 000 gadu. Tik augsta temperatūra nav piedzīvota 6500 gadu. Okeāna ūdens līmenis tik augsts nav bijis 3000 gadu, bet skābuma līmenis okeānos var būt augstākais pat divu miljonu gadu laikā.
Tāpat dati liecina, ka pēdējie pieci gadi ir bijuši karstākie vēsturē kopš 1850. gada. Turklāt ziņojuma autori norāda, ka kopš 1970. gada zemeslodes virsmas temperatūra ir pieaugusi ātrāk nekā jebkurā citā 50 gadu periodā pēdējo 2000 gadu laikā.
Taču, kā norāda pētnieki, joprojām ir iespējas ierobežot klimata pārmaiņas, izlēmīgi samazinot kaitīgās oglekļa dioksīda emisijas un samazinot citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu nonākšanu atmosfērā. Ja tas tiktu darīts tūlīt, 20–30 gadu laikā situācija varētu uzlaboties un globālā temperatūra varētu stabilizēties.
Zinātnieki gan norāda, ka, pat par spīti izlēmīgai rīcībai, atsakoties no fosilajiem kurināmajiem, planētas vidējā temperatūra jau tuvākajos 20 gados palielināsies par pusotru grādu, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu. Ja rīcība un atteikšanās no fosilajiem kurināmajiem būs lēna, tad temperatūra kāps strauji un pusotra grāda vietā jau varēs runāt par katastrofāliem trim grādiem.
Pasaules meteoroloģijas organizācijas vadītājs Peteri Tālass uzsvēris, ka cīņā ar globālo sasilšanu izrāviens un spurts, runājot sporta terminoloģijā, ir jāsāk nekavējoties, nevis tikai tuvojoties finiša līnijai.
