Katru gadu pasaulē tiek veikti ieroču tirdzniecības darījumi par aptuveni 60 miljardiem dolāru. Taču līdz šim vēl nekad nav bijis spēkā starptautisks līgums, kas regulētu šādus darījumus. Vairāk nekā desmit gadus dažādi aktīvisti un dalībvalstis ir rosinājuši panākt šādu vienošanos, lai turpmāk ieroči nenonāktu pretvalstisku kaujinieku un organizētās noziedzības rokās. Arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns ir ierosinājis valstīm izrādīt savu politisko gribu un atbalstīt tādu līgumu, kas regulētu gan ieroču, gan munīcijas tirdzniecību, kā arī noteiktu vienotus standartus ieroču eksportētājvalstīm.
Pagājušā gada jūlijā pasaules valstu diplomātu sarunas par jauna globālā ieroču tirdzniecības līguma noslēgšanu beidzās bez rezultātiem. Toreiz vairākas valstis, starp kurām ir galvenokārt lielākās ieroču ražotājas un eksportētājas, izvirzīja vairākas pretenzijas pret ANO piedāvāto līguma tekstu. Tā, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis nevēlas, lai tirdzniecības aizliegumi attiektos uz munīciju. Ķīna vēlas aizsargāt savus vieglos ieročus, savukārt Krievija iebilst pret ierosinājumu aizliegt ieroču dāvināšanu un nodošanu sabiedrotajiem.
Šodien Apvienotajās Nācijās uz sarunām atkal pulcējušies 193 valstu pārstāvji, un sagaidāms, ka sarunas turpināsies vismaz divas nedēļas.
ASV Valsts Departaments pagājušajā piektdienā pauda apņemšanos šajā sarunu kārtā tomēr beidzot panākt vēlamo iznākumu, jo tas noteikti palīdzētu veicināt mieru un stabilitāti pasaulē, novēršot nelikumīgu ieroču tirdzniecību un pārvešanu pāri robežām. Vienlaicīgi ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs atkārtoti norādījis, ka Savienotās Valstis nepiekritīs tādam līguma tekstam, kas ir pretrunā ar ASV likumdošanu un amerikāņu tiesībām nēsāt ieročus. Tāpat Kerijs licis noprast, ka Vašingtona neatbalstīs tādu līgumu, kas uzliek par pienākumu Savienotajām Valstīm ieviest papildus prasības ieroču eksportētājiem, kā arī ieroču tirdzniecībai iekšējā tirgū. Pēc viņa vārdiem, globālajam līgumam jāattiecas tikai uz starptautiskiem darījumiem un tikai uz konvencionālajiem ieročiem.
Pats jaunais līguma piedāvājums neparedz ieroču kontroles noteikumus nevienā no valstīm, taču tas pieprasītu visām valstīm izstrādāt nacionālos noteikumus konvencionālo ieroču darījumu kontrolei, kā arī paredz ieroču tirgotāju uzraudzību. Tas ratificējušajām valstīm aizliegtu konvencionālo ieroču piegādes, ja tās pārkāpj noteiktos ieroču tirdzniecības aizliegumus vai arī veicina genocīdu, noziegumus pret cilvēci vai kara noziegumus. Tas nozīmētu, ka pirms ieroču tirdzniecības darījuma noslēgšanas dalībvalstīm būtu jāpārliecinās, lai šie ieroči netiktu izmantoti starptautisko cilvēktiesību likumu pārkāpšanā. Cilvēktiesību aizsardzības organizācija „Amnesty International" ir aicinājusi ANO dalībvalstis rīkoties atbildīgi, lai palīdzētu risināt sarežģīto situāciju arī tādās kara pārņemtajās valstīs kā Sīrija vai Mali.
